Sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātība ar valdības atbalstītajiem pasākumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ar katru brīdi pieaug, un ne bez pamata. Pašreizējā pieeja budžeta plānošanai draud ar apšaubāmu ieņēmumu paaugstinājumu un neatgriezeniski sabojātu biznesa vidi. Arvien lielāka sabiedrības daļa izprot, ka budžetu vajadzētu veidot pēc pavisam citiem principiem, nekā tas tiek darīts šobrīd. Nav nepieciešamības celt jau tā nopietno nodokļu slogu, ja valstī ēnu ekonomikas īpatsvars veido 24,7% no IKP (Frīdriha Šneidera Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījums). Savukārt apsardzes jomā pēc mūsu aprēķiniem katru gadu garām valsts kasei paslīd vairāk nekā 10 milj. EUR. Tas ir nopietns potenciāls budžeta ieņēmumu celšanai. Taču, lai atgūtu pelēkajā zonā neiekasētos nodokļus, ir nepieciešamas nopietnas reformas un politiskā griba tās ieviest. Valdība nevēlas pieņemt nepopulārus lēmumus, kā rezultātā tie, kas nemaksā nodokļus turpina «dzīvot zaļi», bet tie, kas līdz šim ir godprātīgi maksājuši nodokļus, turpmāk maksās vēl vairāk.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt pat lielāks nekā citās uzņēmējdarbības jomās. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) to ir atzinis par augsta riska jomu, kurā gan aplokšņu algas, gan dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas nav nekāds retums. Situāciju uzskatāmi parāda ikgadējās VID atskaites par iepriekšējos gados veiktajiem nodokļu maksājumiem. Piemēram, 2014.gadā četri lielākie nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā iemaksāja 14 milj.EUR, kamēr pārējie vairāki simti nozares uzņēmumu visi kopā tikai 18 milj. EUR. Līdzīga situācija ir arī apsardzes darba tirgū. Vienu trešdaļu no visiem nozarē nodarbinātajiem algo jau pieminētie četri lielākie apsardzes uzņēmumi. Nodokļos nomaksātās summas pirmajam nozares četriniekam un pārējiem uzņēmumiem ir līdzīgas, bet nodarbināto skaits būtiski atšķiras. Tātad problēmas pastāv, taču tās ir risināmas, pieņemot politiski gudrus lēmums, kas ilgtermiņā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un attiecīgi paaugstinātu nomaksāto nodokļu apjomu.

Viens no risinājumiem ir licencēšanas kārtības uzlabošana. Pašreiz tā paredz vienreizēju licences saņemšanu, uzsākot komercdarbību. Lai dabūtu kāroto atļauju, jaunie uzņēmumi dara visu nepieciešamo, taču, kad tā ir saņemta, palaiž grožus vaļīgāk. Turklāt nevienam nav noslēpums, ka Valsts Policijai (VP) nav pietiekami lielas kapacitātes stingrākai šo komersantu uzraudzībai. Situāciju varētu uzlabot, ieviešot ikgadēju licences pagarināšanas maksu. Piemēram, Latvijas kredītiestādes maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 0,033 procentiem no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet azartspēļu organizētāji maksā valsts nodevu par licences pagarināšanu un ikgadējo pārreģistrāciju. Līdzīgi maksājumi apsardzes nozarē mainītu daudzu uzņēmumu attieksmi, liekot kritiskāk izvērtēt savu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, bet iekasētos līdzekļus varētu izmantot VP kapacitātes celšanai. Papildus resursi VP īpaši noderētu pēc 2017. gada, kad beigsies pārejas periods, kura laikā komersantiem ir jāsertificē savā īpašumā esošie apsardzes monitoringa un vadības centri jeb apsardzes centrālās pultis, bet VP būs jāveic šo prasību ievērošanas kontrole.

Pelēkajā zonā strādājošiem uzņēmumiem par labu nāk arī fakts, ka nozari uzraugošajai VP trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā informācija par tiem ir nepietiekama. Lielākajai daļai šo uzņēmumu nav pat savas mājaslapas. Situāciju varētu uzlabot vienota apsardzes komersantu reģistra izveide. Nu jau kādu laiku Latvijā veiksmīgi darbojas Būvkomersantu reģistrs, kurā ir pieejama informācija par komersantiem, to nodarbinātajām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību, pieļautajiem Būvkomersantu reģistrācijas noteikumu pārkāpumiem un būvniecībā konstatētajiem pārkāpumiem, kas ir fiksēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šis ir labs piemērs, cik labvēlīgi uz nozari iedarbojas šāda reģistra izveide. Arī apsardzes nozarē šāda pieredze krietni atvieglotu gan uzraugošo iestāžu darbu, gan arī to komersantu darbību, kas ievēro likuma normas un godprātīgi veic savu uzņēmējdarbību. Tas dotu iespēju jebkuram interesentam atrast nepieciešamo informāciju uzņēmumu reģistrā un pārliecināties, ka tam izsniegtā licence ir aktuāla un uzņēmumam ir tiesības sniegt apsardzes pakalpojumus. Savukārt apsardzes uzņēmumiem vairs nebūtu jāsaņem licences papīra formā.

DNKA biedri ir pārliecināti, ka uzlabojot licencēšanas sistēmu un ieviešot vienotu apsardzes komersantu reģistru, ieguvēji būtu ne tikai godīgā apsardzes jomas komersantu daļa un tajā nodarbinātie, bet arī sabiedrība un valsts budžets, kurā nonāktu liela daļa to nodokļu, kas šobrīd tiek «optimizēti». Šie būtu tie ilgtermiņa risinājumi, kas ļautu sakārtot uzņemējdarbības vidi un palielinātu iekasēto nodokļu apjomu ne tikai nākamgad, bet vēl daudzus gadus uz priekšu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra