Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts
2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Dīvaini, ka laikā, kad kapitālsabiedrību valdes locekļiem arvien vairāk pieaug risks atbildēt ar savu maku, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem, no kuriem ir atkarīgs nevis tikai kāda viena, bet gan daudzu uzņēmumu liktenis, kas ietekmē arī darba vietu skaitu, par personīgās atbildības ieviešanu runā negribīgi. Tā vien šķiet, ka šajā jautājumā spēkā ir vecais pieņēmums – uzņēmumu valdes locekļiem ir pienākums maksāt no savas kabatas par rupjām kļūdām, bet tas nekādā veidā neattiecas uz valsts iestāžu vadītājiem.

Diskusijas par brīdi (situāciju), kad kapitālsabiedrību īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, bet to valdes locekļi atbild ar savu maku, bija karstas sākotnēji Maksātnespējas likuma grozījumu, vēlāk arī Nodokļu un nodevu likuma grozījumu kontekstā. Rezultātā Komerclikumā vēsturiski ierakstītai normai, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un solidāri jāatbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši pārvaldāmajam uzņēmumam, šogad pievienojās arī maksāšana no sava maka, ja ir sabiedrībai nesamaksāti nodokļi (18 000 eiro šogad), kā arī kreditoriem, kuri palikuši tukšā. Kopš 1. marta spēkā ir norma, ka maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiek nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tomēr nav ziņu, ka četru mēnešu laikā, kopš šī norma ir spēkā, kāds administrators būtu ķēries pie maksātnespējīgā uzņēmuma bijušo valdes locekļu eksekūcijām. Vēl jau gan ir iespēja pašiem uzņēmējiem no kompānijas, kurai priekšgalā ir cilvēks, kurš bijis valdes loceklis kādā maksātnespējīgā uzņēmumā, sākt pieprasīt priekšapmaksu. Par šādām situācijām gan ir ziņas, tomēr tās vairāk tikušas saistītas nevis ar konkrētu valdes locekli, bet gan ziņām par problēmām konkrētā biznesa jomā vai uzņēmumā.

Valdes locekļi ir atbildīgi arī par to, ka vairāk nekā divu un vairāk dalībnieku 20 000 SIA līdz šī gada 30. jūnijam nav iesniegušas Uzņēmumu reģistrā dalībnieku reģistra nodalījumu atbilstoši Komerclikuma prasībām. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra