Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

"Ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Eirozonas centrālā banka plāno cīnīties ar inflāciju, paaugstinot naudas cenu — sadārdzinot kredītus, bet tas nozīmē, ka vēl bez sadārdzinātajiem būvmateriāliem un būvdarbiem, visi esošie un nākotnes hipotekāro kredītu maksājumi kļūs vēl lielāki, kas savukārt potenciālo pircēju loku Latvijā vēl vairāk samazinās.

Skaudra patiesība. Domāju, ka ir tikai viena izeja — celt būves, kas cilvēkus padara bagātākus. Proti, ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes. Šaubos, vai, piemēram, Ilonam Maskam ir nozīme tam, cik lielu procentlikmi viņš maksās par māju, ja tādu gribēs uzbūvēt. Bet cilvēkam, kurš saņem 1000 eiro mēnesī un maksā hipotekāro kredītu, ECB lēmums palielināt procentlikmes būtiski ietekmēs rocību. Aktuālākais jautājums, kā mēs, valsts, varam ātri rīkoties, lai kļūtu bagātāki, vēlams, strauji.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.

Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.

Pāris aizvadītajos gados piedzīvotā iespaidīgā inflācija, kas noveda pie straujāka algu kāpuma, izraisījusi neloģisku situāciju – faktiski jebkurš vidējās algas saņēmējs šobrīd Latvijā tiek uzskatīts par turīgu cilvēku, un viņam tiek piemērots palielinātais Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 23% apmērā. Latvijas uzņēmējiem šāda situācija šķiet absurda, tādēļ divas trešdaļas aicina šo slieksni paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizvadītā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1610 eiro. Atsevišķās nozarēs vai reģionos tā bija krietni lielāka. Piemēram, Rīgā strādājošie par pilnas slodzes darbu pērn nopelnīja 1706 eiro, bet vismaz četrās nozarēs nodarbināto vidējais atalgojums bija tuvu pie vai pāri diviem tūkstošiem eiro. Kā zināms, IIN likme no 20% līdz 23% tiek palielināta darbiniekiem, kuri vidēji mēnesī nopelna 1667 eiro. Tādējādi liela daļa galvaspilsētā un arī daudzviet citur strādājošo valsts ieskatā ir bagāti cilvēki, kuri jāapliek ar papildu nodokli, lai gan inflācijas ietekmē šo iedzīvotāju rocība būtiski nav pieaugusi.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu atcelt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) pensijām.

Iniciatīvas autors Raivo Jutāns norāda, ka šis jautājums ir risināms plašākā likumdošanas hierarhijas kontekstā, jo pensiju aprēķinam un uzkrājumam tiek izmantoti sociālie nodokļi, pirms tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Jutāna ieskatā, jautājums ir jādiskutē un jārisina. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli varētu aplikt 1.līmeņa pensiju kapitāla daļu, kas ir indeksēta ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

''Tā mēs stiprināsim Latvijas senioru iespēju labklājīgām vecumdienām,'' uzskata iniciatīvas autors.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.