Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Visi Kiprā spēkā esošie ierobežojumi naudas pārskaitījumiem un izņemšanai, kas tika ieviesti pēc tam, kad valsti piemeklēja finanšu krīze gada sākumā, tiks atcelti nākamā gada sākumā, pavēstījis salas prezidents.

Kipras prezidents Niks Anastasiads atklāja, ka tiek plānots ierobežojumus uzņēmumu iekšzemes transakcijām atcelt jau līdz šā gada beigām. Savukārt ierobežojumus naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm varētu atcelt jau 2014. gada sākumā. Tas gan būs atkarīgs no tā, kāda izveidosies situācija pēc iekšzemes ierobežojumu atcelšanas, vēsta AP.

Ierobežojumi naudas transakcijām tika noteikti, lai izvairītos no finanšu aizplūšanas no bankām pēc tam, kad Kipra saņēma Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu. Saskaņā ar aizdevuma noteikumiem, noguldījumiem Kiprā, kas pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tika noteikta arī nodeva.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Kipras Republika trešdien paziņoja, ka ieviesīs nakts komandantstundu un citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas gadījumu skaita straujo palielināšanos.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Kiprā vasaras laikā lielākoties bija mazs, bet tagad ir pieaudzis līdz trīsciparu skaitļiem dienā.

Komandantstunda būs spēkā no plkst.23 līdz plkst.5. Bārus, kafejnīcas un restorānus vajadzēs slēgt ne vēlāk par plkst.22.30.

Jaunie pasākumi, kas stāsies spēkā ceturtdien, ir noteikti līdz mēneša beigām, sacīja veselības ministrs Konstantins Joanu.

Kiprā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir oficiāli reģistrēti 5100 inficēšanās gadījumi un 26 nāves gadījumi. Trešdien tika reģistrēti 166 jauni inficēšanās gadījumi.

Divas trešdaļas no visiem Covid-19 infekcijas gadījumiem Kiprā ir reģistrētas kopš oktobra sākuma.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no valstīm reāli jāveic nodokļa samaksa, lai varētu pretendēt uz atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas Latvijā. Tomēr izrādījies, ka šis princips nav absolūts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu, kurā norāda, ka pat tad, ja uzņēmums Kiprā nav nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) no Kiprā strādājoša uzņēmuma un fiziskai personai kā Kipras nodokļu nerezidentam ir atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) Kiprā, arī Latvijā neviens no minētajiem nodokļiem nav jāmaksā, ja fiziska persona spēj pierādīt, ka Kipras uzņēmuma peļņa esot veidojusies no 2018. gada 1. janvāra (VID uzziņa: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/vid_iin_dividendem.pdf).

Šāda VID nostāja ir negaidīta, jo līdz šim bija zināma nepārprotama Finanšu ministrijas nostāja, ka Latvijas nodokļu rezidentam kādā no valstīm faktiski jāveic nodokļa nomaksa, lai varētu baudīt nodokļu atvieglojumus Latvijā.

Kipra ir gatava noslēgt ilgtermiņa kontraktus par dabasgāzes piegādēm kontinentālajai Eiropai, kura tiecas iespējami ātrāk izbeigt savu atkarību no Krievijas gāzes, intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pilide.

"Eiropa ir labs potenciālais patērētājs Kipras gāzei, jo Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi, ka dabasgāze paliks starpposma degviela līdz 2049.gadam "zaļās" pārejas ietvaros, tātad kompānijas tagad var slēgt ilgtermiņa kontraktus," stāstīja ministre.

Viņa arī sacīja, ka ES ir nodomājusi ātrāk izbeigt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kad beigsies karš Ukrainā.

Šai sakarā Kipra plāno 2023.gada sākumā sākt urbšanu jūras atradnē "Afrodīte", kurā pēc provizoriskām aplēsēm ir 125 miljardi kubikmetru gāzes. Ir gaidāms, ka šie urbšanas darbi tiks pabeigti līdz 2027.gadam.

Kipra arī apsver iespēju būvēt apmēram 200 kilometru garu gāzesvadu, kas varētu nodrošināt sašķidrinātās gāzes transportēšanu apmēram 3,5 miljardu kubikmetru apjomā gadā.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Kipra paziņojusi, ka divus gadus pirms termiņa atmaksājusi 2,5 miljardu eiro aizdevumu, kuru tai 2011.gadā piešķīra Krievija.

«Pirms neilga laika sprīža Krievijas aizdevums tika pilnībā atmaksāts,» pirmdien tviterī ierakstīja Kipras finanšu ministrs Haris Georgiadis. "Kipra tagad var pietiekami finansēt savas vajadzības, izmantojot starptautiskos tirgus,» viņš piebilda. 2011.gadā, kad Kipru bija skārusi finanšu krīze, tā ar Maskavu vienojās par aizdevumu.

Divus gadus vēlāk, kad Eiropas Savienība piešķīra Kiprai 10 miljardu eiro aizdevumu, Nikosija ar Maskavu vienojās par Krievijas aizdevuma restrukturēšanu, samazinot procentu likmi un par diviem gadiem - līdz 2021.gadam - pagarinot aizdevuma atmaksas termiņu. Pēc veiksmīga obligāciju laidiena starptautiskajos tirgos šogad Kipra nolēma atmaksāt aizdevumu Krievijai pirms termiņa.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Starptautiskajos finanšu tirgos ekonomisku problēmu nomocītajai Kiprai izdosies atgriezties vēl pirms beigsies starptautiskā aizdevuma programmas darbība un valstij vairs nevajadzēs papildus finansējumu no aizdevējiem, pavēstījis salas prezidents Niks Anastasiads.

«Es esmu pārliecināts, ka vēl pirms programmas beigām 2016. gadā, mēs spēsim atgriezties finanšu tirgos no jauna,» sacījis N. Anastasiads, prognozējot, ka atveseļošanās Kipras ekonomikā varētu sākties 2014. gada otrajā pusē.

Prezidens N. Anastasiads norādīja, ka, ja Kipra ievēros budžeta disciplīnu un izmantos visas tās rīcībā esošās iespējas, tai vairs nebūs nepieciešami papildus starptautiskie aizdevumi. Kipras prezidents arī uzsvēra, ka valstij ir izdevies novērst maksātnespējas draudus.

Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) pētījumā secināts, ka Kipra veiksmīgi īsteno reformas, kas nepieciešamas saskaņā ar starptautiskā aizdevuma programmu un nākamo maksājuma kārtu saņems plānotajā termiņā, vēsta Reuters.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē par Kiprā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības Xtrade Europe Ltd (iepriekšējais nosaukums: XFR Financial Ltd; licences numurs 108/10) licences ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanai ierobežošanu.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Kipras Vērtspapīru un biržu komisijas (Cyprus Securities and Exchange Commission; turpmāk – CySEC) 29.maija lēmumu, kas paredz ierobežojumu noteikšanu šī sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanā un jaunu klientu piesaistīšanā Kiprā un ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Sabiedrībai ir atļauts turpināt sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus esošiem klientiem.

CySEC lēmums ir pamatots ar aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar Xtrade Europe Ltd s un/vai tās partneru, iespējams, nepatiesu, neskaidru un maldinošu mārketinga materiālu izplatīšanu un, iespējams, nepietiekamu politiku un procedūru īstenošanu, lai nodrošinātu kontroli pār mārketinga materiāliem, ko Xtrade Europe Ltd un/vai tās partneri izplata. Šis CySEC lēmums tika pieņemts, ņemot vērā faktu, ka iepriekšminētie pārkāpumi varētu apdraudēt minētā uzņēmuma klientu intereses un godīgu kapitāla tirgus darbību.

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienības tūrisma mītnēs pavadīto nakšu skaits sasniedza rekordlielu apmēru – 2,6 miljardus, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Eurostat dati.

Kopš 2003. gada pavadīto nakšu skaits stabili pieaug, krītoties vienīgi 2008. un 2009. gadā, ko ietekmēja finansū krīze. Kopš 2010.gada katru gadu tiek sasniegt rekordliels apjoms.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, lielākais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits pērn bija Francijā – 405 miljoni naktis, kas ir par 1,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā, Spānijā – 387 miljoni naktis un Itālijā – 363 miljoni naktis. Vācijas tūristu mītnēs tika pavadīti 355 miljoni nakšu, bet Lielbritānijā – 320 miljoni. Šīs piecas dalībvalstis pērn veidoja 70% no kopējā tūrisma mītnēs pavadītā nakšu skaita pērn.

Pirmo picēriju Picas meistars Kristaps Berķis atvēra Ogrē, otro – Rīgā, Pārdaugavā, bet šovasar nolēma iesoļot galvaspilsētas centrā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem Kristapam viņa toreizējā darba vietā tika piedāvāts paaugstinājums amatā, taču tam trūka nepieciešamo valodas zināšanu, tāpēc viņš nolēma tās padziļināt ārzemēs.

«Braucu nevis uz Angliju vai Ameriku, kur dodas lielākā daļa, lai labi nopelnītu, bet gan uz Kipru, lai mācītos valodu un veltītu laiku sev,» saka Kristaps. Kiprā viņš pavadīja pusgadu – ne daudz, ne maz, bet gan tieši tik ilgu laiku, lai pārdomātu dzīvi, saprastu, kas pašam ir lielākās dzīves vērtības.

«Daždien uzmācās skumjas, ka esmu projām un nevienam neesmu vajadzīgs, taču tā bija laba iespēja pārdomāt dzīvi. Šī pieredze deva spēku uzņemties risku un nebaidīties,» saka Kristaps. Kiprā viņš strādāja vairākos ēdināšanas uzņēmumos – gan ķīniešu, gan franču, gan persiešu. Vienā no tiem piedāvāja arī picas, bet šī ēdiena gatavošanu viņš apguva, atgriežoties mājās – gan klejojot internetā, gan diskutējot ar draugiem un paziņām, gan pašam eksperimentējot virtuvē. Viņa tēvs ilgus gadus strādājis par pavāru, tāpēc Kristaps domā, ka ēst gatavošanas prasme viņam ir iedzimta un pica ir tikai viens no ēdieniem, kas labi padodas.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Pagājušā gada beigās Latvijā bija septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Saskaņā ar tiem zemākais valsts parāds ES valstu vidū bija Igaunijā, kur tas bija 9,5% no IKP. Otrs mazākais valsts parāds pērn bija Luksemburgā - 20% no IKP, kam seko Bulgārija (29,5%), Čehija (37,2%), Rumānija (37,6%), Dānija (37,8%) un Latvija (40,1%). Lietuvā tas bijis nedaudz lielāks nekā mūsu valstī - 40,2% no IKP.

Kopumā 16 ES dalībvalstīs valsts parāds pērn pārsniedza 60% no IKP, bet vislielākais tas pērn reģistrēts Grieķijā (179% no IKP), Itālijā (132,6%), Portugālē (130,4%), Kiprā (107,8%), kā arī Beļģijā (105,9%).

Valsts parāds ES kopumā pērn saruka līdz 83,5% pretstatā 84,0% 2015.gada beigās, savukārt eirozonā kritums bija līdz 89,2% no 90,3%. ES budžeta deficīts samazinājās no 2,4% no IKP 2015.gadā līdz 1,7% pērn, bet eirozonā kritums bija no 2,1% 2015.gadā līdz 1,5% pērn.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenas eirozonā pieaugušas par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Savukārt Eiropas Savienības valstīs cenas augušas par 0,4%.

Jāatgādina, ka jūnijā cenas abos reģionos nemainījās.

Gada laikā ražotāju cenas eirozonā augušas par 0,2%, bet ES valstīs – par 0,7%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, cenas kopumā ražošanā, izņemot enerģētiku, saglabājās stabilas gan eirozonā, gan ES. Savukārt enerģētikas sektorā eirozonā auga par 0,8%, bet ES – par 1,2%.

Lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bija Lielbritānijā – par 1,9%, Grieķijā – par 0,9%, Nīderlandē – par 0,7%, Spānijā un Portugālē – par 0,5%. Savukārt lielākais kritums mēneša laikā bijis Igaunijā – par 5%, Slovākijā – par 0,5%, Kiprā – par 0,4% un Horvātijā – par 0,3%. Latvijā cenas mēneša laikā augušas par 0,3%.