Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

LVRTC koplīgums ir jau gadu desmitiem, jo arī arodbiedrība LVRTC ir bijusi jau izsenis. Mūsu kolektīvā ir daudz jaunu darbinieku, un ir arī darbinieki, kas šeit strādā vairāk nekā desmit, divdesmit, trīsdesmit un pat 50 gadus, tāpēc koplīgums savā ziņā ir arī instruments, kā definēt un saglabāt balansu starp gados vai darba stāža ziņā jaunu darbinieku interesēm un vajadzībām un tiem, kas šeit strādā jau gadu desmitus, kā arī starp tiem, kuri LVRTC ir pievienojušies uz noteiktu projektu realizāciju, un tiem, kam viss darba mūžs veltīts vienam uzņēmumam.

Mūsu darbinieki ir augstas raudzes profesionāļi, kuri ir pieprasīti darba tirgū, tāpēc uzņēmuma vadības prioritāte ir darbinieku apmierinātība un piesaiste uzņēmumam. Lojāli darbinieki ir ne vien goda lieta, bet LVRTC gadījumā arī būtisks priekšnosacījums mums uzticēto nozīmīgo projektu un valsts deleģējumu īstenošanai, kā arī jaunu pakalpojumu attīstībai.

Katram darbiniekam ir savas vajadzības, intereses un prioritātes. Koplīgums atļauj tās uzlikt uz vienas lapas, kurā var ieskatīties gan potenciālie, gan esošie darbinieki. Koplīgums ļauj arī darba devējam kopumā un vadītājiem individuāli saglabāt fokusu uz darbinieku kā prioritāti, tajā pašā laikā saglabājot nolemto rāmi un ietvaru, kas ir būtisks uzņēmuma finanšu plānošanai un stabilitātei.

Irēna Liepiņa: Darba koplīgums ir vienošanās starp arodbiedrību un darba devēju par papildu garantijām darba vietā, stabilu atalgojumu, taisnīgu attieksmi un citiem darba devējam un darbiniekiem svarīgiem jautājumiem. Ja darba devējs ir spējis noslēgt koplīgumu ar arodbiedrību - tā ir uzņēmuma kvalitātes zīme. Tas nozīmē, ka ir izpildīti ļoti daudzi noteikumi un prasības, kas likumos netiek garantētas, bet ko vēlas darbinieki saskaņā ar darba devēja iespējām. Tas liecina par darba devēja ilgtspēju un atbildīgo un rūpīgo attieksmi pret darbiniekiem. Koplīguma izpilde paredz uzņēmumam papildu izmaksas, ja salīdzinām ar uzņēmumu, kur koplīguma nav. Koplīgums ar arodbiedrību ir veiksmīga darba pamats jebkurā uzņēmumā, jo arodbiedrība piesaista uzņēmumam lojālus un čaklus darbiniekus. Ja ir noslēgts koplīgums – darbinieki apņemas nestreikot. Vēloties uzlabot savu darba vidi, darbinieki apvienojas arodbiedrībā un sniedz vērtīgus priekšlikumus darba vides uzlabošanai faktiski par brīvu. Arodbiedrība ievada jaunos darbiniekus uzņēmuma iekšējos procesos un veido piederības apziņu uzņēmumam, kur katrs darbinieks jūtas sadzirdēts un novērtēts. Arodbiedrībā darbinieks var brīvi paust visas savas domas. Arodbiedrība koplīguma pārrunās apkopo biedru viedokļus un risina problēmas, vienojoties ar darba devēju.

Ilze Opmane–Jēgere: Rakstot darba sludinājumu, var rakstīt visādus labumus, teikt, ka ir prēmijas un brīvdienas, dažādi labumi, bet dzīves pieredze cilvēkiem ir atšķirīga. Kā, jau meklējot darbinieku, uzskatāmi parādīt, kādi darba apstākļi, labbūtības un atbalsta aktivitātes, kā arī darba apmaksa viņam ir garantēta? Mūsu gadījumā tā ir ne vien uzņēmuma reputācija, bet arī koplīgums, kas katram garantē vienlīdzīgus nosacījumus.

Ja darba sludinājumā ir norādīts, ka uzņēmumam ir koplīgums ar arodbiedrību, tad tas nozīmē, ka darba devējs ne tikai sola, bet tam patiešām ir visi labumi un tie attiecas uz visiem darbiniekiem. Ir izslēgta jebkāda diskriminācija, un visi tiek vērtēti pēc vienādiem kritērijiem.

Irēna Liepiņa: No arodbiedrības puses vienmēr esam novērtējuši to, ka uzņēmumā ir šī koplīguma tradīcija, jo ne visos uzņēmumos tāda ir. Sakaru nozarē ir uzņēmumi, kas vēl tikai domā par to, kas ir koplīgums, kas ir sociālā atbildība, kas ir ilgtspējas mērķi. VAS LVRTC gadījumā tas ir redzams darbībā! Patlaban mums ir jaunākā un modernākā koplīguma paraugs, ko varam parādīt citiem sakaru nozares uzņēmumiem kā nozares kvalitātes standartu. Uzskatu, ka šādam darba koplīgumam noteikti jābūt katrā uzņēmumā, kurš rūpējas par savu tēlu un labo reputāciju.

Kā arodbiedrība strādājam pie tā, lai koplīguma esamība būtu pluss valsts iepirkumos, lai visur, kur ir publiskais finansējums, tiktu vērtēta koplīguma esamība ar arodbiedrību. Koplīgums ir atbildība, ilgtspējas nodrošinājums un nenovērtējams ieguldījums darbinieku labklājībā.

Arī mēs praksē redzam, ka nav liela māksla uzņēmējam pateikt, ka viņš vārdos rūpējas par darbiniekiem. Vienoties ar arodbiedrību par koplīgumu ir pamatīgs izaicinājums jebkuram uzņēmumam, tāpēc esam gandarīti, ka 2024. gada sākumā parakstījām ar VAS LVRTC atjaunotu koplīgumu, kur bija ietverti darbiniekiem ļoti svarīgi jautājumi. Paši darbinieki ļoti aktīvi piedalījās koplīguma izstrādē ar savām idejām un priekšlikumiem, iekļaujot tos jautājumus, kas aktuāli darbiniekiem.

Kāpēc bija nepieciešams jauns koplīgums? Kas noveco?

Ilze Opmane-Jēgere: Mums bija būtiski radīt tādu koplīgumu, kas mudina pievienoties VAS LVRTC kolektīvam čaklus un lojālus darbiniekus. Iepriekšējo koplīgumu noslēdzām 2008. gadā. Tas patiesi bija jau novecojis un neatbilda ne uzņēmuma, ne darbinieku vajadzībām. Pirms diviem gadiem uzsākām sarunas par koplīguma izmaiņām. Arī šeit varējām iet ceļu, kad darba devēja juristi un arodbiedrības juristi savstarpēji vienojas par izmaiņām, taču mēs izvēlējāmies daudz horizontālāku pieeju. Lūdzām katru struktūrvienību izvirzīt pārstāvjus darba grupām, kam bija jāidentificē darbinieku redzējums par koplīguma saturu. Bija arī arodbiedrības biedru grupa un, protams, juristi un finansisti, kas vērtēja gan ieceru atbilstību normatīvajiem aktiem, gan uzņēmuma finanšu rādītājiem.

Arī par koplīguma stāšanos spēkā balsoja darbinieku kopsapulce, kas noslēdza divus gadus ilgušo, dinamisko un interesanto koplīguma grozījumu sarunu procesu.

Vai arodbiedrībai un darba devējam ir vienkārši vienoties?

Irēna Liepiņa: Vienoties ir viegli, ja ir kopīgs mērķis, proti, uzņēmuma attīstība un darbinieku labbūtība. Šobrīd varu vien teikt paldies par cieņu un ieklausīšanos darbinieku vajadzībās. Galvenais, ka esam vienojušies par koplīgumu kā veiksmīga darba pamatu. Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo koplīgumu, kas tika parakstīts 2008. gadā, tad ir jārunā par to, kā tas uzlaboja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar 2001. gada Darba likuma prasībām, un kā uzlabo pašreizējais.

Jaunais koplīgums precīzāk izpilda Darba likuma prasības uzņēmuma līmenī un ievieš jaunās likuma prasības ne tikai no Latvijas, bet arī no Eiropas Savienības.

Jaunajā koplīgumā esam daudz vairāk uzsvēruši konkrētās nozares darba specifiku, jau ejot soli tālāk par vienkāršu Darba likuma prasību uzlabošanu, protams, būtiski atbalstot darbiniekus dažādās dzīves situācijās.

Ilze Opmane–Jēgere: Koplīgums paredz to, ka darbiniekiem tiek nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises. Varētu domāt, ka tas mūsdienās tāds iztikas minimums darba devēju grozā vien ir, taču der atcerēties, ka likums šo neuzliek par pienākumu, atstājot darba devēja ziņā, kam tiek un kam netiek nodrošināta apdrošināšanas polise. Mūsu gadījumā šobrīd darbiniekiem tā ir konstanta vērtība.

Tāpat esam ieviesuši un palielinājuši pabalstus darbiniekiem dažādos dzīves notikumos – gan priecīgos, gan ne tik patīkamos.

Jāsaprot, ka mūsdienās darba apjoms ir liels un arvien grūtāk rast privātās un darba dzīves balansu. Lai atbalstītu darbiniekus, esam koplīgumā paredzējuši papildu brīvdienas bērna dzimšanas vai laulību gadījumā. Tāpat esam vienojušies, ka papildu brīvdienas būs arī ilggadējiem darbiniekiem. Ir svarīgi, ka cilvēki dzīvo sabalansētu un harmonisku dzīvi, un atpūtai šajā balansā ir ļoti liela nozīme.

Koplīgumā esam arī skaidri pateikuši, kādus saliedēšanas pasākumus nodrošinām un kādas ilgtspējas aktivitātes veicam, lai komanda justos tuvāk uzņēmumam. Tie ir labumi, kas attiecas ne tikai uz darbinieku, kā sākotnēji varētu domāt, bet arī dod labumu uzņēmumam, padarot mūsu uzņēmumu par iekārojamāku darbiniekiem. Un būtiski ir tas, ka šī nav moderna bonusu sistēma, kas vienu dienu ir, bet citā vairs nav. Šis ir mūsu ilgtermiņa solījums esošajiem un topošajiem darbiniekiem.

Irēna Liepiņa: Koplīgums ir veiksmīga darba pamats gan darba ņēmējam, gan darba devējam, jo tā pamatjēga ir stabilitātes garantēšana abām pusēm. Piemēram, no pavisam jaunām darba tendencēm pieminams ir attālinātais darbs un attālināta darba režīma noteikumi. Tas viss ir aprakstīts koplīgumā, un ikdienā ne darba devējam, ne darbiniekam par šo lietu vairs nav jāstrīdas. Būtiski ietaupās darba devēja līdzekļi juridisku jautājumu risināšanai, jo, vienojoties par kādu jautājumu koplīgumā, tas automātiski attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un nav nepieciešamas izmaiņas individuālajos darba līgumos.

Vai ir koplīgumā kādas norunas par to, kā tiek celtas algas uzņēmumā? Ir kāda piesaiste inflācijai, kas ir noteicošais faktors?

Ilze Opmane–Jēgere: Darba samaksas noteikumi ir atsevišķs dokuments. Koplīgumā ir paredzēts, ka jautājumi par darba samaksu tiek saskaņoti ar arodbiedrību. Šajos noteikumos detaļās ir atrunāts, kā ir izveidota samaksas sistēma, kā tiek noteikta fiksētā algas daļa un kā - mainīgā.

Tirgus var būt mainīgs, un pieprasījums pēc speciālistiem desmitgadēs arī mainās. Vai tas tiek ņemts vērā, runājot par atalgojumu? Proti, lai lojāli darbinieki nenonāktu situācijā, ka uzticības dēļ vienam uzņēmumam beigās saņem mazāk, nekā saņemtu citviet?

Irēna Liepiņa: Protams, ka ņemam vērā. Turklāt nupat ir pieņemta Eiropas minimālās algas direktīva, kas nosaka tās lielumu - 50% no vidējās algas valstī vai 60% no valsts mediālās algas. Proti, minimālā alga ir noteikta, un, ja tā tiek palielināta, tad ir pozitīva kaskādes ietekme arī uz pārējām algām. Šāds mehānisms pietiekami labi pasargā no darba tirgus svārstībām tos darbiniekus, kuri ir lojāli uzņēmumam desmit un vairāk gadus.

Vai arodbiedrība risina konfliktsituācijas, ja tādas ir, un kad sākas šī aizsardzība?

Irēna Liepiņa: Protams, mēs risinām kopā ar darba devēju. Darbiniekam ir jābūt arodbiedrības biedram vismaz 6 mēnešus, lai saņemtu aizsardzību atlaišanas gadījumā. Biedrus vienmēr pārstāvam sarunās ar darba devēju, mēģinot rast abpusēji pieņemamu risinājumu. No otras puses, šo arodbiedrības vairogu nevar izmantot ļaunprātīgi, rupju vai kriminālu pārkāpumu gadījumā. Koplīgums patiesībā kalpo darba devējam kā labs instruments, ja darba devējs to ievēro un pilda pēc labākās sirdsapziņas. Koplīgums ar arodbiedrību piesaista uzņēmumam lojālus un čaklus darbiniekus. Proti, noslēdzot koplīgumu, darbam un darbavietai tiek piešķirta papildu vērtība sabiedrības acīs, laba reputācija darbinieku skatījumā, un patiesībā konfliktu, ko vajadzētu risināt ar arodbiedrības palīdzību, ir ļoti maz.

Ilze Opmane–Jēgere: Koplīgums nosaka kārtību, kā tiek risināti konflikti, un arī pasaka kārtību arī gadījumam, ja darba devējs ir nolēmis pārtraukt darba attiecības. Proti, taisnīgi pabalsti jau ir zināmi visām situācijām. Es gribu uzsvērt, ka gan darba devējs, gan arodbiedrība līdz ar godprātīgiem darbiniekiem ir vienā laivā! Labs un kvalitatīvs darbs vairo uzņēmuma iespējas atbalstīt darbiniekus, prēmēt un dot papildu iespējas. Par laimi, mums nav nopietnu konfliktu, kas būtu grūti risināmi. Tajā pašā laikā ir ikdienas situācijas, piemēram, kad vadītājs nav pareizi vai pietiekami skaidri devis uzdevumus, tāpēc veidojas konflikts. Šādā gadījumā arodbiedrība palīdz saprast, ko darīt citādi. Būtiski ir arī, ka spriedzes brīžos darba devēja racionālos argumentus uzklausa arodbiedrība, nevis darbinieks viens pats. Tas novērš situāciju, kad lēmumi tiek pieņemti tikai emociju iespaidā. Proti, manā skatījumā arodbiedrība ir labs mediators.

Vai visi kļūst par arodbiedrības biedriem?

Irēna Liepiņa: Šobrīd jāsaka, ka uzņēmumos ar ilgstošām arodbiedrības un koplīgumu tradīcijām aptuveni puse darbinieku ir biedri. Ir skaidrs, ka katram ir sava motivācija – vieni meklē domubiedrus, lai kopīgi risinātu kolektīvam svarīgus jautājumus un uzlabotu savu darba vidi, iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, citi kļūst par biedriem, lai nodrošinātos ar iepriekš minēto juridisko aizsardzību. Mēs tiecamies uz Ziemeļeiropas standartu, kur aptuveni 80% darbinieku katrā uzņēmumā ir arodbiedrības biedri. Eiropas Savienības direktīva Par minimālo algu nosaka to, ka 80% uzņēmumu ir jābūt noslēgtam koplīgumam ar arodbiedrību. Ir gandarījums, ka arodbiedrību kustība kļūst arvien populārāka arī jauniešu vidū. Jaunieši, ienākot jaunā darba vietā, meklē pieredzējušu kolēģu atbalstu un palīdzību. To spēj sniegt arodbiedrība, piesaistot jauniešus uzņēmumam un sniedzot jaunpienācējiem gan pieredzi, gan morālo atbalstu un piederības sajūtu uzņēmumam. Tas gan šķiet likumsakarīgi, jo pētījumi rāda, ka jaunieši daudz nopietnāk uztver ilgtspējas jautājumus, un arodbiedrību darbs ir viens no ilgtspējīgas nākotnes stūrakmeņiem.

Esmu gandarīta, ka, noslēdzot darbu pie koplīguma, trīs VAS LVRTC darbinieki - arodbiedrības biedri - ir saņēmuši arī LR satiksmes ministra atzinības rakstu par ieguldījumu LVRTC un sakaru nozarē, kā arī arodbiedrību kustības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 12.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais finanšu pārvaldības uzņēmums – vienmēr ir gan plusi, gan mīnusi

Rasmus Karlsons, “Leinonen Latvia” vadītājs, 11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk samazinoties importam, janvārī gada griezumā eksporta vērtība pārsniedza importu

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotāja ASUS klēpjdatoru sērija ExpertBook īsā laikā guvusi korporatīvo klientu atzinību, sevišķi novērtēts ražotāju vidū ir militārās izturības standarts.

Ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem, aprīkotas visas ExpertBook sērijas ierīces. Kā norāda ražotājs, šis ir viens no galvenajiem aspektiem, kas atšķir šīs sērijas datorus no mājas lietošanai paredzētajiem. Tāpat ar papildu aizsardzību aprīkotas arī visas ieejas, izejas un eņģes, lai tās varētu izturēt biznesa darba vides slodzi ar lietošanas laiku 8-10 stundas dienā. Šo aspektu īpaši novērtējis arī SIA KVS, kas pirms pāris mēnešiem iegādājās savu pirmo ExpertBook sērijas datoru.

Izturīgs pret triecieniem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, savu attīstības plānu īstenošanai privātā obligāciju emisijā ir piesaistījis 7 miljonus eiro.

Visu obligāciju emisijas apjomu iegādājās Polijas investīciju fonds CVI. Obligāciju dzēšanas termiņš ir četri gadi.

Papildus pagājušā gada sākotnējā akciju publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) piesaistītajiem 5,3 miljoniem eiro, APF izmantos līdzekļus no obligāciju emisijas uzņēmuma izaugsmes plānu īstenošanai, kas paredz divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecību, jaunas olu produktu pārstrādes ražošanas līniju ieviešanu un noliktavu būvniecību.

“Veiksmīga obligāciju emisija ļauj mums īstenot APF plānus un tuvāko gadu laikā palielināt APF ražošanas jaudu par aptuveni 60%. Mēs redzam augošu pieprasījumu olu un olu produktu tirgū gan Latvijā, gan Eiropā pēc ārpus sprostiem olām un vēlamies strauji realizēt savu attīstības plānu, lai izmantotu šo tirgus tendenci. Profesionāla ieguldījumu fondu pārvaldes uzņēmuma CVI piesaiste, līdztekus diviem pensiju fondiem, kas investēja APF sākotnējā akciju piedāvājuma laikā, parāda finanšu tirgus profesionāļu uzticēšanos APF darbības modelim un iecerēm,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publiskošanas, ka gada inflācijai ASV janvārī reģistrēts mazāks kritums par prognozēto.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem patēriņa cenu indekss (CPI) janvārī pieaudzis par 3,1% gada griezumā salīdzinājumā ar 3,4% decembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija janvārī saruks līdz 2,9%.

Neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV janvārī veidoja 3,9%, bet mēneša inflācija bija 0,4%.

Otrdien publiskotajiem ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datiem pievērsa uzmanību ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kas ir norādījusi uz iespējamu procentlikmju pazemināšanas uzsākšanu šogad, bet turpina fokusēties uz mērķi samazināt inflāciju līdz 2%.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām pieauga pēc šo datu publiskošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru