DB Viedoklis

DB viedoklis: Anketas dūre zvetējusi vēju

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Kā jau tika prognozēts, banku anketēšana bijusi vien ķeksītis

Katrs simtais banku klients nokrustīts kā politsvarīgs, noslēdzoties banku veiktajai anketēšanai. Te gan jāprecizē – bankas paļaujas uz to, ka cilvēki sevi sarakstos atbilstoši būs kategorizējuši paši. Jāņem vērā, ka pērn aprīlī tika ieviesta vēl kāda prasība kredītiestādēm – par aizdomīgiem darījumiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Vēl viens aspekts – bankām jau bija savas sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai. Tādēļ jājautā – cik daudz korumpantu «nosita» anketa? Cik – naudas atmazgātāju un cik – terorisma finansētāju? Lai gan troksnis tika sacelts liels, pēc politiski nozīmīgu personu un ap viņiem spietojošo personu loka skaitīšanas skaida ir gauži maza.

Protams, vajag izskaust visas nule minētās cilvēces sērgas, taču no kājām nogāzt neliešus ar anketu tomēr nesanāks. Toties sabiedrība nu zina, ka OECD organizācija bija stingri norājusi Latviju, uzcītīgā valsts divtik cieši paspaidīja bankas, bet bankas ņēmušas pie dziesmas savus klientus. Tātad – visi roku pielikuši, lai klientu gūzmā kā jāņtārpiņus jūnija naktī izgaismotu politiskos. Nevar gan īsti saprast – tas ir oreols vai kauna zīme. Bankas norāda, ka tās lūgušas klientiem papildus informāciju arī pirms anketēšanas cunami. Naudas krātuves nevērtējot uzvārdus, radu rakstus vai pirts biedrus, bet gan tādu darījumu būtību, kas, piemēram, liek domāt par centieniem legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. SEB banka nevienam no politiski nozīmīgas personas parametriem atbilstošajiem nav identificējusi aizdomīgus darījumus, par kuriem būtu jāspiež trauksmes poga. Anketēšanas procesa šaurais kakls ir kopējas valsts datu bāzes trūkums, jo bankas veido katra savu «melno» sarakstu ar īpaši uzraugājamajiem.

Neskatoties uz šīm aktivitātēm, bankām dažkārt paslīd garām darījumu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu eiro nesamaksātos nodokļos. Tādējādi banku klienti, sastrādājot nodokļu parādus, mēdz būt konfliktā ar valsts interesēm. VID un Finanšu ministrija iepriekš DB skaidrojusi, ka būt lietas kursā par saviem klientiem ir tiešs banku pienākums, turklāt VID ieskatā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas nodokļu nemaksātājus. Ar laiku bankām varētu pat nākt klāt kāda funkcija, kas saistās ar nodokļu administrēšanu. Tikmēr bankas atgaiņājas, ka nevēlas kļūt par VID filiālēm, atstājot nodokļu gana pātagu VID rokās. Iepriekš banku pārstāvji to salīdzināja ar prasību mazumtirdzniecības veikaliem nodrošināt uzraudzību, lai to klienti neiepirktos ar tādu naudu, par kuru nav samaksāti nodokļi.

Turklāt banku anketas ir viens no piemēriem, kā sabiedrība tiek pakļauta arvien lielākai kontrolei. Cits spilgts piemērs ir arī šogad spēkā stājies skaidras naudas darījumu ierobežojums. Abos gadījumos cilvēka dati kļūst otršķirīgi. It kā piekāpjoties cēla mērķa vārdā – apkarot koruptīvus darījumus vai ēnu ekonomiku. Un tomēr. Tā kā efekts no šādām personīgu informāciju atkailinošām darbībām nav skaidri saskatāms, nerodas pārliecība, ka mērķis attaisnojis līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savdabīgie un ne vienmēr saprotamie jautājumi par banku klientu un to tuvinieku finanšu stāvokli rada pamatīgu apmulsumu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Anketas jautājumi bankām ir atšķirīgi, tomēr nolūks esot viens – rūpēties par drošu un caurspīdīgu vidi, kā arī novērst iespējamos naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus.

Anketas aizpildīšanu vēlams uztvert nopietni, jo Dienas Biznesam zināmi vairāki gadījumi, kad, ignorējot aicinājumu piedalīties aptaujā, slēgti banku konti. Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace teic, ka šāda situācija ir pilnībā iespējama: «Ir likums, un bankām kā likumpaklausīgiem uzņēmumiem, ir pienākums to izpildīt. Lai to izdarītu, bankas aicina savus klientus rīkoties atbildīgi. Patiesībā jau bankas ir finanšu iestādes, kas labprātāk nodarbotos tikai ar finanšu pakalpojumiem. Tomēr mēs saprotam, ka ir valstiski svarīgi uzdevumi un pasākumi, kuros bankas iesaistās un šīs likuma prasības izpilda. Teikt – slikti, ka nobloķēja kontu, protams, var. Tomēr tas ir tāpat kā iet pa ielu pie sarkanās gaismas un brīnīties par to, ka ceļu policists uzliek sodu. Kurš tad šajā gadījumā ir sliktais – ceļu policists vai es, kad gāju pie sarkanās gaismas? Varbūt tas nav precīzākais salīdzinājums, bet šajā gadījumā tā nav banku vēlme ievākt informāciju. Mēs palīdzam valstij tikt skaidrībā par personām, kas ir politiski nozīmīgas un šo personu finanšu darījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tika prognozēts, banku anketēšana bijusi vien ķeksītis

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MiFID II - vai efektīva atbilde krīzes cēloņiem un vai gala investīciju patērētāji būs labāk pasargāti?

Deloitte Lavija Konsultāciju nodaļas direktora vietnieks Andris Liepiņš, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mums līdz šim ir bijuši pieci pieteikumi un tikai viens no tiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā," teica Bajāre, vienlaikus atzīmējot, ka uz katru no šiem pieteikumiem ir saņemtas vismaz 4-5 banku atbildes, ka tās ir gatavas sākt sarunas par konta atvēršanu ar attiecīgo uzņēmumu.

Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, sākotnēji ir jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Ekonomikas ministrija septembra vidū informēja, ka lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi. Minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju. Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls

Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest, nevis tāpēc ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju, un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.

Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek ievērojami efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.

Darbaspēks kļūst arvien dārgāks resurss

Pēc jaunākajiem statistikas datiem, bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemākos rādītājus kopš PSRS sistēmas sabrukuma, kad bezdarbs kā tāds nepastāvēja. Par darbinieku trūkumu runā gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors. Nereti dzirdams, ka mums ir spēcīgi eksportējošie uzņēmumi, kuri labprāt paplašinātu savu darbību, bet to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši trūkst darbaspēka. Vienlaicīgi algu līmenis Latvijā joprojām ievērojami atpaliek gan no Rietumvalstīm, gan arī mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru