Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No nākamā gada 1. janvāra tiks noteiktas jaunas nozares, kurām tiek piemērota apgrieztā jeb reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, tādējādi ierobežojot iespēju iegūt resursus «aplokšņu» algām, kā arī mazinot negodīgu konkurenci konkrētās nozarēs un ierobežojot negodprātīgu nodokļu maksātāju darbības.

To paredz otrdien, 14. novembrī, Ministru kabinetā (MK) izskatītie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtībā un atsevišķas prasības PVN maksāšanai un administrēšanai.

FM atzīmē, ka nodokļu reformas ietvaros no nākamā gada 1. janvāra spēkā stāsies būtiskas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tostarp tiek paplašinātas darbības jomas, kurās tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms – apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. MK noteikumi noteiks preču sarakstu, kurām tiks piemērota šī kārtība. Tostarp tā tiks piemērota metālizstrādājumu piegādei, piemēram, alumīnija caurulēm, stieplēm, stieņiem, kā arī nerūsējoša tērauda stieplēm un velmējumiem un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tāpat šī kārtība tiks piemērota sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, piemēram, ledusskapjiem un televizoriem.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.

«Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Tajā veiktās izmaiņas nosaka zemāku slieksni, sākot no kura obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kā arī paplašina tās darbības jomas, kurām tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms jeb t.s. reversais PVN, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Sākot no 2018. gada 1. janvāra nodokļu maksātājam nebūs obligāti jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Taču sasniedzot 40 000 eiro 12 iepriekšējo mēnešu laikā, tas būs jādara obligāti gan privātpersonām, gan komersantiem.

VID skaidro, ka šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Lai gan pavasaris mudina izbraukt ārpus pilsētas un pamielot acis ar lauku ainavām, diemžēl jāsecina, ka Latvijas ceļi vienā aspektā ved nevis uz laimīgo zemi kā Brigaderei, bet gan – nekurienē.

Laimīgajā zemē, visticamāk, nenokļūt pa depresīviem ceļiem. Tieši, no galvaspilsētas skatoties, «nomalēs» ceļi ir visbēdīgākajā stāvoklī. Kā DB sacīja Latvijas Bioloģiskās asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis (DB 20.04.2017.), Vārkavas novadā, kur atrodas viņa saimniecība, ir tikai neliels posms parādes asfalta, bet pārējo ceļu tīklu veido grantenes. To liktenis ir vismaz tikpat skarbs kā ziepju seriālu varoņiem, un ar apskaužamu regularitāti, vismaz katru pavasari, šie ceļi burtiski sabrūk klimatisko grūtību priekšā. Un nevis vienkārši apaug ar bedrēm, bet saiet putrā, paraujot postā līdzi arī vietējos cilvēkus, apgrūtinot to ikdienas gaitas un uzņēmējdarbību, sevišķi, ja tā saistīta ar kravu pārvadāšanu. Cieš visi – no piena nodevējiem un savācējiem līdz mežizstrādātājiem un kokmateriālu ražotājiem. Ne piens, ne kokmateriāli nevar gaidīt saules žēlastību, kas nožāvēs svarīgāko infrastruktūras elementu. Viens pa to laiku saskābs, otrs – sazilēs. Tāds pats liktenis, nemainot pieeju, sagaida arī esošo uzņēmumu attīstību un jaunas investīcijas reģionos – tās ir apdraudētas proporcionāli ceļu stāvoklim. Un neba grantenes vien, arī asfaltēto ceļu stāvoklis – teju katrs otrais kilometrs – pēc Satiksmes ministrijas statistikas ir uzskatāms par sliktu vai ļoti sliktu.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Millennials paaudze ir pārlieku konservatīvi krājēji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Parastais cilvēks ir būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas uz negatīvajiem notikumiem (koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot), kas nozīmē, ka arī investori vienmēr atcerēsies krīzes un straujākas izpārdošanas.

Ieguldīšanas eksperti vērš uzmanību uz to, ka visai vāji ieguldīšanas paradumi ir tā saucamajai Millennials paaudzei. Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un bieži tiek norādīts, ka daļēji šāda situācija saistīta ar to, ka šīs paaudzes pārstāvju prātos drūmu nospiedumu atstājusi iepriekšējā globālā finanšu krīze. Tās laikā daudzi jaunieši, kas tikai bija uzsākuši savas krājēja gaitas, piedzīvoja dziļu recesiju, masveida atlaišanas un tirgus cenu sabrukumu. Savukārt citi, kas krāt vēl nebija sākuši, redzēja to, kas notiek, piemēram, ar viņu vecāku ieguldījumiem. The Washington Post ziņo, ka rezultātā daudzi jauni investori, ja tie vispār izvēlas kaut kur ieguldīt, naudu virza tādu produktu virzienā, kuri ir ļoti droši, bet reizē piedāvā liesu atdevi. Kā piemēru var minēt kaut vai depozītus, kuru procentu likmes pēdējo gadu laikā piespiedušās tuvu nullei.

Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret