DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar līdzšinējo «jādara viss» tranzītam palīdzēts netiks

Egons Mudulis, DB žurnālists, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien neatbildēti palikuši jautājumi par to, kas Latvijas ostās aizstās Krievijas enerģētiskās kravas

Sāksim ar statistiku. 2001. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 15 miljoni tonnu naftas, bet šā gada deviņos mēnešos – 0,1 miljons tonnu. Ventspilī reiz domāja, ka Krievija bez tās neiztiks. Taču austrumu kaimiņvalsts lēnām, bet neatgriezeniski realizēja savus ambiciozos ostu projektus (Primorska, Ustjluga), un naftas truba izsusēja. Par to, vai un cik lielā mērā situācija atšķirtos, ja par attiecīgo Ventspils termināļu īpašniekiem savulaik būtu kļuvuši kravu nosūtītāji, var tikai spekulēt, taču status quo ir kā pamācība šobrīd neuzkāpt uz grābekļa tiem Latvijas komersantiem, kuru labklājība atkarīga no Krievijas izcelsmes kravām.

Lielā mērā tas attiecas uz naftas produktiem, kam ar statistiku patlaban viss ir kārtībā. Pērn Latvijas ostās kopumā apkalpoti 22,8 miljoni tonnu šo kravu, bet šā gada deviņos mēnešos jau 19,2 miljoni tonnu, kas ir par pieciem procentiem vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā. Apkopojot tranzīta biznesa ekspertu teikto, nekādi nepatīkami pārsteigumi naftas produktu apjomu ziņā šogad nav gaidāmi. Tad par ko kreņķi?

Par to, ka ne atbildīgās Satiksmes ministrijas, ne nozares pārstāvjiem tā īsti nav, ko likt vietā, kad arī naftas produktu apjomi Latvijas ostās sāks sarukt. To, ka atbilstoši Krievijas transporta stratēģijai 2030 tas agri vai vēlu notiks, mūsu ierēdņi un biznesmeņi labi apzinās, tāpat kā to, ka kaimiņvalsts stratēģiskos lēmumus ietekmēt īsti nevaram. Līdz ar to Krievijas naftas kompāniju nule izteikto gatavību palielināt kaimiņvalsts ostu apgrozījumu uz Latvijas ostu termināļu rēķina par tukšu politizētu retoriku neviens nesauc. Tomēr no satiksmes ministra Anrija Matīsa iecienītā teiciena, ka «mums ir jādara viss, lai šī nozare attīstītos», tranzīta biznesa pārstāvjiem vieglāk nekļūs. Cerams, ka gan nozares ministram, gan citiem valdības pārstāvjiem nebūs pagājis secen Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidenta, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga teiktais, ka vēl pārskatāmā nākotnē Ventspils brīvostas kravu apgrozījums varētu nokristies apmēram par trešdaļu – līdz 20 miljoniem tonnu. Pilsēta ar nākotni gan realizē industrializācijas plānu, taču diezin vai 10 miljonus tonnu ar to varēs tik vienkārši aizstāt. Latvijas dzelzceļš mierina, ka šogad neviens kravas pēkšņi nav atteicis, Satiksmes ministrija – kā nu prot – sadarbībā ar komersantiem strādā pie jaunu kravu piesaistes gan Vidusāzijā, gan Ķīnā, gan tepat kaimiņos Baltkrievijā. Teju vai varētu secināt, ka «tiek darīts viss iespējamais».

Taču dzīvē viss ir citādāk. Gan no Latvijas, gan ārvalstu komersantu mutes izskan, ka Latvijas tranzīta koridors nebūt nav tik pievilcīgs, kādu politiķi vai ierēdņi to mālē. Baltkrievi noslēdz trīs gadu līgumu par naftas produktu pārvadājumiem nevis ar Latvijas, bet Lietuvas dzelzceļu, mūsu valsts dzelzceļa tarifu dēļ klibojot arī konteinervilciens Zubr. Tranzītam draudzīgāku muitas procedūru piemērošanas dēļ komersanti labprātāk strādā Klaipēdā vai Tallinā. Bet to, vai vispār iespringt un pamēģināt normatīvos aktus nedaudz pagrozīt, lai Latvija uzņēmējiem būtu tikpat pievilcīga kā Somija vai Holande, Finanšu ministrija ar gariem zobiem padomās līdz decembra vidum. Savukārt Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta rindas šobrīd ir tik retas, ka situācijā, kad tā pārstāvji dodas kādā tālākā vizītē, uz vietas īsti nepaliek neviena, kas varētu kompetenti komentēt ar tranzītu saistītus jautājumus. Pēc vēlēšanām apklusušas arī runas par ostu pārvaldības uzlabošanu.

Tādēļ neatkarīgi no tā, vai amatā paliks esošais ministrs vai kāds cits, teiciens «jādara viss» ir beidzot arī jārealizē dzīvē. Pretējā gadījumā iespējamais 10 vai vairāk miljonu tonnu kravu apjomu kritums pārskatāmā nākotnē nebūs vienīgās valdības galvassāpes. Jo, ja nekas netiks likts vietā, tad cik lielā mērā atmaksāsies plānotie ieguldījumi simtiem miljonu eiro vērtībā dzelzceļa elektrifikācijā, kā arī desmitiem miljonu lielajās ostās, nemaz nerunājot par jau ieguldīto dzelzceļa un ostu infrastruktūrā?

Komentāri

Pievienot komentāru