Pārmērīga iedomība un dzīvošana pāri saviem līdzekļiem sagrauj arī ļoti lielos un šķietami neievainojamos

Pēdējā laikā mēs atkal Latvijā dzirdam ļoti labi apmaksātu menedžeru sevis slavināšanas runas – ar «augsta līmeņa profesionāli» kā titulu vairs nepietiek, tagad daži sev piemēro jau eņģeļa statusu. Kā vienmēr, šādi paziņojumi ir jādala vismaz ar divi vai trīs, jo sevišķi tad, ja kvēlo runu patiesais objekts ir noskatītā nauda no valsts maciņa. Kā rāda arī aktuāla pieredze citās Eiropas valstīs, neviens nav tik liels vai unikāls, lai nekritiski pieņemtu visu, ko šī persona cenšas pavēstīt.

Rudens sākumā pasauli pāršalca lielākā autokoncerna Volkswagen krāpšanās skandāls ar izmešu rādītājiem. Daudzi jutās šokēti, kā kaut kas tik muļķīgs varēja notikt tik lielā, solīdā un ar savu kvalitāti slavenā uzņēmumā?! Taču uzskats, ka «to taču tāpat neviens nepamanīs un, ja pamanīs, tad mēs to nokārtosim», gluži kā dēle ir piezīdies ne viena vien liela uzņēmuma korporatīvai kultūrai. Vēl viens šāds piemērs ir Vācijas savulaik vadošās bankas Deutsche Bank gadījums.

Tās valdē un padomē esošās personas ne tikai saņēma dāsnas un vēl dāsnākas atlīdzības, bet baudīja arī augstu atzinību gan Vācijas politikas, gan biznesa elitē pat līdz faktam, ka dažs labs vadošais menedžeris savas dzimšanas dienas vakariņas varēja noturēt valsts kanclera rezidencē. Turpretim vienkāršais pilsonis par lielu labvēlību no Deutsche Bank puses varēja uzskatīt iespēju šajā bankā vispār atvērt kontu.

Taču aiz mirdzošās fasādes slēpās šausminoša aina – tās baņķieri sen jau bija apguvuši gangsteru cienīgus paņēmienus (un līdz ar to ieguvuši iesauku banksteri), jo nesmādēja arī krimināli sodāmas metodes, no kurām vēlāk atklātā Euribor un Libor lik- mju manipulācija vēl ir viena no ikdienišķākajām. Tagad šī banka ir spiesta aizstāvēties arī pret naudas atmazgāšanas un nodokļu manipulēšanas apsūdzībām, savulaik tik cienītie menedžeri ir padzīti, bet šā gada trešo ceturksni banka noslēdza ar sešu miljardu eiro lieliem zaudējumiem.

Viss sākās ar neveiksmīgo projektu Bank24, kurā tika «sadedzināta» liela nauda, jo vācu finanšu institūts cieši turējās pie domas, ka tieši investīciju bankas darbības segments ir īstais ceļš uz vēl gaišāku nākotni. Paralēli baņķieri saņēma neiedomājami lielus bonusus, arī dažādi bilances apgrūtinājumi dažu gadu laikā strauji pieauga līdz tādam līmenim, ka vācu lielākais finanšu institūts kopumā draudēja pārvērsties par tā saukto «slikto banku».

Tagad finanšu uzņēmumā notiek vērienīga restrukturizācija. Bankas jaunais vadītājs brits Džons Kraiens, grib samazināt izmaksas par teju 4 miljardiem eiro. Tā rezultātā tiks slēgtas 200 no 750 bankas filiālēm, atlaisti 9000 darbinieki, riskantie darījumi samazināti par 90 mljrd. eiro. Atkopšanās no drupām ir smaga un panākumi vēl ir smiltīs rakstīti, tomēr nenoliedzams paliek fakts, ka, pārāk labas dzīves iemidzināti, krīt arī lielākie un neievainojamākie, bet sabiedrības krējumu un vēstures mēslaini reizēm atdala tikai viens solis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra