Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums

Saistībā ar bēgļu problēmu un iespējamām bēgļu kvotām ES dalībvalstīs pašlaik valda liela demagoģija, demagogiem sadaloties divās nometnēs. Vieni principā uzstājas pret jebkādiem cittautiešiem Latvijā, otri norāda, ka 200 vai cik tur bēgļu ir pilnīgs sīkums, par ko nav vērts vispār galvu lauzīt. Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā, ir jāvērtē objektīvie fakti, nevis emocijas. Turklāt līdzīgi, kā ar citiem jautājumiem, Latvija arī šajā diskusijā ir iesaistījusies samērā vēlu.

DB jau 01.12.2014. rakstīja, ka tās Eiropas valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli, un tādā gadījumā zināmu daļu nāktos uzņemt arī Latvijai. Visvairāk bēgļu dēļ ir skarta Itālija, Spānija un Grieķija, taču arī Zviedrija un Vācija. Vācija vien pērnā gada laikā ir uzņēmusi ap 200 tūkstošiem bēgļu, kas ir vairāk nekā ASV, kura tradicionāli ir populāra imigrantu valsts. Šogad Vācija jau ir saņēmusi 450 tūkstošus patvērumu meklētāju pieteikumu un ir skaidrs, ka visus tā apmierināt nespēs. Ik dienu pie ES durvīm klauvē vidēji tūkstotis bēgļu. Šie skaitļi liek stipri šaubīties par to, cik realitātei atbilstoši ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera minētie 20 tūkstoši bēgļu, ko pagaidām ar kvotu palīdzību ir piedāvāts sadalīt starp ES dalībvalstīm. Problēma šķiet daudz nopietnāka. Turklāt ne visi, kas mēģina apmesties uz dzīvi ES, vērtējami vienādi. Ir bēgļi no Āfrikas un Sīrijas – arī izglītoti cilvēki, jo, kā liecina mūsu pašu vēsture, iespēju dzīvot labākos apstākļos parasti meklē aktīvākā un darbīgākā sabiedrības daļa. Taču liela daļa no tā dēvētajiem bēgļiem Vācijā nāk no Kosovas un citām Balkānu valstīm, un Vācijā ir novērotas problēmas ar bēgļu ieinteresētību mācīties vācu valodu un līdz ar to – ar integrēšanos sabiedrībā. Vai kvotu jautājums problēmu atrisina? Visticamāk, nē. Būtībā izveidojusies situācija tikai liecina par to, ka Eiropas Savienības līdzšinējā uz attīstības valstīm orientētā politika ir izgāzusies – sveiciens bijušajam ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam! ES vajadzētu aktīvāk gādāt par dzīves apstākļu uzlabošanu tajās valstīs, no kurām bēgļu straumes plūst, jo tikai tā var mazināt bēgļu radīto slogu uz ES dalībvalstīm.

Bēgļu jautājumā pilnīgi noteikti nav pareizi turpināt sēt ksenofobiskas bailes un var tikai piebilst, ka, piemēram, Rīga jau gadsimtiem ir zēlusi un plaukusi tieši kā pasaulei atvērta pilsēta. Loģiski ir arī tas, ka mums kā ES dalībvalstij ir ne tikai ieguvumi, bet arī pienākumi. Taču slikti ir uz problēmu skatīties tendenciozi, vienlaikus neesot gataviem un neapjaušot reālos izaicinājumus, ko bēgļi no citas kultūrvides un mentalitātes atnes sev līdzi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra