Nepieciešama biznesam draudzīga likumdošana un skaidrs nozares nākotnes redzējums kopumā

Prezidentūras ietvaros organizējot bezpilota lidaparātiem jeb tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS) veltītu starptautisku augsta līmeņa konferenci, Latvija trāpīja desmitniekā, jo pastiprināti nonāca nozarē iesaistīto pušu (Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības dalībvalstu civilās aviācijas aģentūras, datu aizsardzības inspekcijas, ražotāju un pakalpojumu sniedzēju) redzeslokā. Proti, līdz šim nebija izstrādātas kopējas ES vadlīnijas nozares tālākai attīstībai. Nu t. s. Rīgas deklarācijas pieci principi ir pamats turpmākai virzībai. Tāpat Latvijas komersantiem bija iespēja gan nodemonstrēt dabā savu varēšanu, gan nodibināt jaunus kontaktus. Tomēr svinēt uzvaru būtu pāragri.

Tas, vai Latvija šajā jomā izrausies priekšgalā citām valstīm, kā to vēlas gan Satiksmes ministrija, gan Civilās aviācijas aģentūra (CAA), pagaidām vēl kaut kādā ziņā ir pašu rokās. Lielākā vai mazākā mērā saviem pašu spēkiem sevi pierādījušie mūsu valsts RPAS nozares uzņēmēji atzīst, ka nevarēs pateikt priekšā valsts pārvaldei pa punktiem, kā jāizskatās jomas likumdošanai, taču biznesa vajadzības minēt viņi var gan. Un kā viena no pirmajām tiek nosaukta valsts ilgtermiņa stratēģija, tas, ko tad īsti vēlamies šeit sagaidīt pēc pieciem, 10 vai 20 gadiem. Ja Latvija vēlas spēlēt būtisku lomu, būt komersantiem pievilcīgāka vieta nekā citas valstis, tad diezin vai pietiks tikai ar vienas jaunas štata vietas radīšanu CAA.

To noteiks gan elastīga likumdošana, kas raisītu citu valstu komersantu interesi veikt lidaparātu testus Latvijā, gan atbilstošas izglītības programmas, gan atbalsts iesācēj- uzņēmumiem. Tas viss jau tagad un tūlīt prasa investīcijas, kuras atmaksāsies (darba vietu, nodokļu veidā) vien pēc vairākiem gadiem.

Tā kā RPAS droša un efektīva darbība lielā mērā atkarīga no programmatūras, tad, ņemot vērā Latvijas varēšanu un potenciālu IT jomā, mūsu valsts uzņēmējiem ir visas iespējas ielikt kāju bezpilota lidaparātu nozares durvīs, kā to uzskatāmi demonstrē, piemēram, Latvijā tapušais sportistam autonomi sekojošais un viņu filmējošais AirDog.

Traģiskā lidmašīnas katastrofa Alpos, kur, šķiet, izšķirošs bija cilvēciskais faktors, droši vien vēl skaļāk liks izskanēt bažām par RPAS radītajiem riskiem, lidaparātu skaitam pasaulē strauji pieaugot (jo īpaši rekreācijai domātās «rotaļlietas») un izmantojot gaisa telpu, kurā šobrīd valda aviolīnijas (komerciālās RPAS). Tāpat vēl nāksies meklēt risinājumus, kā novērst iedzīvotāju privātuma aizskārumu. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka nozare un tajā izmantotās tehnoloģijas attīstās straujāk, nekā tiek rakstīti likumi un noteikumi to izmantošanai. Tāpēc Latvijas politiķiem jaunajai nozarei vārdos paustais atbalsts strauji jāpārvērš darbos – ilgtermiņa stratēģijā un atbilstošā likumdošanā un finansējumā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra