Pēdējā laikā vērojamais patērētāju aktivitātes pieaugums eirozonā un tepat Latvijā var palīdzēt rūpniecībai izvairīties no ieslīgšanas ilgstošā deflācijā

Iepriekšējo gadu vispārējā pasaules stūrēšana deflācijas virzienā, kas īpaši izpaudās eirozonā, nav metusi līkumu arī Latvijas ražojošajai sfērai. Ja aplūkojam situāciju apstrādes rūpniecībā, ko lielākā tautas daļa arī saprot ar vārdu «rūpniecība», tā piedzīvojusi gada deflāciju jau četrus mēnešus pēc kārtas. Proti, šo četru mēnešu laikā ražotāju cenas ir bijušas mazākas nekā atbilstošā laika periodā pirms gada. Šādu informāciju zināmā mērā varētu uztvert kā trauksmes zvanus rūpniecības sektoram, jo labprātīgi tāpat vien realizācijas cenas neviens nemazina, arī tad, ja enerģētisko resursu cenu krituma dēļ izmaksas samazinās.

Tomēr patlaban var izvirzīt pirmās optimistiskās hipotēzes, ka tālāka situācijas pasliktināšanās var izpalikt, jo martā apstrādes rūpniecības cenu gada mīnuss 0,2% apmērā ir bijis viszemākais pēdējo četru mēnešu laikā. Protams, viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat kā viena mēneša statistikas datus nekādā gadījumā nevar izmantot, lai klāstītu par pozitīvu tendenču atgriešanos.

Vienlaikus ir citi atsevišķi indikatori, kuri jau veido zināmu kompleksu un varētu liecināt par to, ka realizācijas iespējas pamazām varētu uzlaboties un ar zemu patērētāju aktivitāti un potenciālo rūpniecisko pasūtījumu kritumu saistītā deflācija varētu izpalikt.

Runājot par vietējo tirgu, aplūkojam marta inflācijas rādītājus, kuros varam saskatīt signālus par cenu celšanos nevis saistībā ar to, ka būtu palielināti kādi administratīvi regulējami tarifi, no kuru apmaksas nevar izvairīties, bet gan dārgāki kļuvuši pakalpojumi, kuri nav ar pirmās nepieciešamības raksturu. Uzskatāms piemērs ir viesnīcu un restorānu nozare, kurai turklāt nācies saskarties ar mazāku viesu skaitu no Krievijas.

Runājot par rūpniecības cenām, samērā cerīgu noti varētu ienest fakts, ka martā salīdzinājumā ar februāri par 0,4% palielinājušās ražotāju cenas pārtikas rūpniecībā, kas ir pirmais pieaugums kopš pagājušā gada jūnija. Lai arī eksporta alternatīvas Krievijas tirgum daudziem uzņēmumiem atrast var būt neiespējami, zināmus uzlabojumus var sniegt vietējais tirgus un februārī fiksētais pārtikas mazumtirdzniecības apjomu pieaugums par 6,2% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn. Kopējais mazumtirdzniecības apjomu pieaugums Latvijā ir pusotru reizi straujāks un norāda uz to, ka potenciāls realizācijas apjomu pieaugumam ir. Tostarp līdzīgi var teikt arī par eirozonas valstu tirgiem kopumā, kur mazumtirdzniecības apjomu pieaugums šā gada sākumā bija straujākais kopš t.s.treknajiem gadiem, tādējādi viešot cerības uz to, ka realizācijas iespējas uzlabosies arī Latvijas uzņēmumiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra