Situācija pasaules ekonomikā un finansēs vedina domāt, ka izejvielas kļūs vēl lētākas


Neraugoties uz to, ka šobrīd salīdzinājumā ar augusta beigām naftas cena pasaules preču biržās ir kļuvusi nedaudz augstāka, ekspertu prognozes vedina domāt par tālāku cenu kritumu. Turklāt tiek apskatīti scenāriji, kas varētu notikt pie cenu līmeņiem, kuri ir zemāki nekā iepriekšējā finanšu krīzē, runājot par 30 un pat 20 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd barels Brent naftas maksā nepilnus 50 ASV dolārus, bet ASV gaišās jēlnaftas WTI cena atrodas zem 45 ASV dolāru atzīmes par barelu. 



Apskatot galvenos faktorus, kas noteiks potenciālās izmaiņas, galvenā uzmanība tiek pievērsta situācijai Ķīnā, kas saistībā ar plīsušo burbuli akciju tirgū ir visai neskaidra, taču kopumā vedina domāt, ka izaugsme pasaules otrajā lielākajā ekonomikā varētu kļūt lēnāka par iepriekš prognozētajiem 7% gadā. Tas liek izteikt viedokli, ka arī izejvielu patēriņš varētu augt lēnāk nekā iepriekš un arī šeit izteiktās prognozes var nākties pārskatīt uz leju, kas savukārt kļūst par signālu «pārdot» tiem, kuri spekulē ar cenu svārstībām biržās. Piemēram, tirgus pētījumu kompānija Energy Aspects izsaka viedokli, ka naftas patēriņa pieaugums Ķīnā nākamgad varētu sarukt līdz 260 tūkstošiem barelu salīdzinājumā ar šā gada 400 tūkstošiem barelu diennaktī. Tā kā patlaban piedāvājums aug straujāk par pieprasījumu, turklāt ir potenciāls iegūt vēl vairāk melnā zelta, ir dzirdamas prognozes par to, ka naftu varētu tirgoti 30 – 40 dolāru diapazonā par barelu un, iespējams, uz kādu brīdi cena varētu kristies vēl zemāk.



Tas ir nepārprotams ieguvums autobraucējiem un lētākas siltumenerģijas tīkotājiem. Tomēr vienlaikus sāk parādīties arī problēmas, turklāt Latvijai. Proti, lētāks melnais zelts nav labvēlīgs tiem, kas darbojas kurināmās koksnes nozarē, jo arī šeit jārēķinās ar cenu samazinājumu. Tas savukārt var nozīmēt sliktāku finanšu plūsmu nekā iepriekš, zemāku peļņu un lēnāku nozares uzņēmumu attīstību. Krietni lētāka nafta liek mazāk domāt par energoefektivitāti, līdz ar to arī šajā jomā investīciju projekti var krietni apsīkt. Lētāka nafta padara lētāku arī citu izejvielu ieguvi. Tāpēc, ja vien kāda no šīm izejvielām nav pakļauta deficītam, tad nav īpaši jādomā, kas notiks ar to cenām šobrīd uz izpārdošanu orientētajā finanšu tirgū. Turklāt ir jāņem vērā, ka tā dēvētie treknie gadi, kad izejvielu cenas strauji gāja augšup, lika progresēt arī rūpniecībai. Tas noticis attiecībā uz izmantošanas efektivitāti, piemēram, padarot detaļas vieglākas, tādējādi samazinot to izgatavošanai nepieciešamā materiāla daudzumu, dārgākus materiālus aizstājot ar lētākiem vai arī pašu izgatavošanu padarot efektīvāku, samazinot atkritumu apjomu. Tas nav labs signāls industriālo metālu piegādātājiem, diemžēl arī Latvijas rūpniecības flagmanim Liepājas metalurgam, kura tālāka pastāvēšana šobrīd ir ļoti atkarīga no tā, vai izdosies kāpināt produkcijas pievienoto vērtību.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra