Latvijas piena fiasko ir rūgta mācība piensaimniecības nozarei, bet rūpnīcas elpas atgūšanai nepieciešami miljoni un inovācijas

Trauksmes zvani par to, ka rūpnīcas projekts ir vāji dzīvotspējīgs jau saknē, noklusa toreizējā eiforijas vatē, 2012. gadā sākot darbināt ar Eiropas miljoniem un valsts garantijām pastutēto jaunuzbūvēto Latvijas piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē. Jāpiekrīt Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka sacītajam – ja vietējās piensaimniecības ziedu laikos pirms Krievijas embargo uzņēmums nevarēja stabili nostāties uz kājām, tad pašlaik runāt par pozitīviem scenārijiem nozīmētu tukši dzesēt muti. Bez daudzmiljonu investīcijām, un nozares eksperti rēķina, ka vajadzīgi būs aptuveni 5–10 miljoni, rūpnīcai no grūtībām neizkļūt. Sākotnējais lēmums ražot piena koncentrātu tagad cērt pa rūpnīcas vaigu, bet rētu aizzieķēšana ar sieru tās tomēr nedziedē. Turklāt industriālo produktu ražošanas bloks – rūpnīcas mugurkauls – ar tā modernajām iekārtām tagad palicis bez darba. Globālie piena plūdi, kvotu atcelšana, kā arī industriālo produktu un svaigpiena cenu lejupslīde novedusi pie tā, ka pārstrādātājiem visizdevīgāk ir strādāt ar pienu, nevis iepirkt koncentrātu, kurš kļuvis lēts un maz pieprasīts. Galvenā produkta godā tagad ieceltais siers diemžēl arī nav labākais plāksteris, jo siera ražošana pašlaik pārstrādātājiem nes zaudējumus. Kilograms siera prasa 8 – 14 litru piena, turklāt produkts ir darbietilpīgs un tehnoloģiski pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā cenas, siers pašlaik nav produkts, ar ko nopelnīt un varbūt pat ne izdzīvot. Tādējādi knapā Latvijas piena produktu grozs, kas aprobežojas ar sieru, neļaus ilgi veģetēt bez papildu investīcijām. Nav tik svarīgi – pārdot iekšējā tirgū vai eksportā, bet ar pliku sieru pārstrāde neizdzīvos, izņemot mājražošanu.

Piena pārstrādē joprojām ir vieta inovācijām. Pasaulē nevienu nepārsteigt arī ar nosacīti ekskluzīviem sieriem, tāpēc jālūko pēc jauniem produktiem. Piemēram, a/s Preiļu siers gadumijā atklāja bērnu pārtikas ražošanā izmantojamo demineralizēto sūkalu pulvera līniju, investējot vairāk nekā četrus miljonus eiro, lai mērķ- tiecīgi tēmētu uz eksportu. Tas gan arī ir industriāls produkts, tomēr specifisks un par labāku cenu pārdodams. Pašlaik Bauskā tiek būvēta piena pārstrādes rūpnīca nevis siera un krējuma, bet inovatīvu produktu ražošanai. Viens no produktiem būs, piemēram, sašķidrināta ogļskābā gāze.

Lai vai kā, funkcionēt spējīgas lielas ražotnes izdzīvošana nozarei ir būtiska. Drosminiekam, kas iegādāsies Latvijas piena kontrolpaketi, ir jārod spēks investīcijām, lai paplašinātu produktu paketi, kas atbilstu nozares prasībām, līdz ar spēju piemēroties tirgus īpaši mainīgajiem apstākļiem.

Var jau būt, ka miljonus vajadzēja ieguldīt veiksmīgākajos lielajos pārstrādātājos, tos stiprinot, nevis finansējot cerību bumbuli. Zemnieki Jelgavā palikuši pie sasistas siles. Par tehnisko pauzi, kas Jelgavas ražotnē bija vērojama pagājušajā nedēļā, katrs var izdarīt savus secinājumus. Sauc to, kā gribi, bet uzņēmums nestrādā, pienu neiepērk, un tam ir jābūt nopietniem iemesliem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra