DB Viedoklis

DB viedoklis: Dotie solījumi kaķim apakš astes

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Ja nav iespējams paļauties pat uz Finanšu ministrijas parakstītu vienošanos, tad uz ko Latvijas uzņēmēji var paļauties?

Tādu retorisku jautājumu gribas uzdot, redzot Saeimas pieņemto 2016. gada valsts budžetu un vienlaikus paraugoties uz pērn pirms Saeimas vēlēšanām uzņēmēju un Finanšu ministrijas parakstīto vienošanos par Nodokļu politikas stratēģiju 2015.–2017. gadam. Pirms gada abas lielākās Latvijas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera – pamatoti lepojās ar šo vienošanos, ko parakstīja tā laika finanšu ministrs Andris Vilks, jo tā ļāva cerēt uz saprātīgu stabilitāti Latvijas nodokļu jomā. Cita starpā bija paredzēts pakāpeniski samazināt Latvijas darbaspēka nodokļu slogu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim – nav noslēpums, ka viens darbinieks ar, piemēram, 600 eiro lielu neto algu Latvijas darbadevējam kopumā izmaksā dārgāk, nekā abās pārējās kaimiņvalstīs, un tas ir, neskatoties uz to, ka Lietuvā un Igaunijā jau ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, par ko Latvijā dažādās variācijās vēl tikai spriež.

Tāpat noslēgtā vienošanās paredzēja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku samazinājumu un minimālās algas regulāru palielinājumu vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstinājumu.

Ir pagājis tikai gads, bet apstiprinātais budžets jau paredz kaut ko pilnīgi citu. Protams, ka nekāds Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa samazinājums, kas acīmredzot sasolīts pirmsvēlēšanu žvingulī, šobrīd nav paredzēts. Neapliekamais minimums nākamgad saglabāsies esošajā līmenī, toties ir izdomāta tāda diferencētā neapliekamā minimuma struktūra, kas būtībā paredz to, ka mazo algu saņēmējiem, kam šis neapliekamais minimums ir vissvarīgākais, vēl dabūs kādu pusotru gadu kreditēt valsti. Proti, 100 eiro neapliekamo minimumu no valsts mazo algu saņēmēji varēs atgūt tikai tad, kad Valsts ieņēmumu dienestā iesniegs savu ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu.

Taču no valsts ekonomikas attīstības viedokļa visaprobežotākais nākamā gada budžeta solis ir tā saucamo lielo algu (vairāk nekā 4000 eiro bruto mēnesī) aplikšana ar solidaritātes nodokli. Tā vietā, lai pakāpeniski atceltu socnodokļa griestus un tādējādi ļautu palielināt pensiju uzkrājumus, ar solidaritātes nodokli tiek cerēts nosegt valsts pamatbudžeta iztrūkumu. Taču visnegatīvākais šajā kontekstā ir tas, ka valsts ar šādu soli konkurētspējīgas algas legāliem maksātājiem pasaka, ka Latvija nav īstā valsts, kur šādiem darba ņēmējiem ir jābūt, jo šeit mēģina papildu naudu «noslaukt» no tiem, kas nodokļos tā jau maksā salīdzinoši vairāk, nevis cīnās ar ēnu ekonomiku vai dažādu nodokļu shēmu veidotājiem. Nenodrošinot bāzi pārtikuša vidusslāņa attīstībai un pieaugšanai, valsts pati šauj sev kājā, jo paralēli saglabājas arī otra nepatīkama tendence – paceļot minimālo algu, tās saņēmēju skaits diemžēl nesarūk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nav iespējams paļauties pat uz Finanšu ministrijas parakstītu vienošanos, tad uz ko Latvijas uzņēmēji var paļauties?

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par ko būs meža nozares protests?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevajadzētu būt iecietīgiem pret uzņēmumiem, kas turpina strādāt Krievijā

LETA/BNS, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents izsludina valsts budžetu, kurā esot saprātīgi mēģināts sabalansēt vēlmes un iespējas

LETA, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumā kā morāli atbildīgos plāno minēt četras EM amatpersonas un bijušo premjeru

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi

Māris Ķirsons, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju piedāvātie priekšlikumi nodokļu ieņēmumu palielināšanai tiek ignorēti,bet dotie solījumi netiek pildīti

Intervijā DB saka LTRK viceprezidente, SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune, tāpēc LTRK ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai un gatava pieprasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta sastādīšanu un ar to saistīto nodokļu normatīvu piedāvātās izmaiņas?

Tā kā ne pirmo gadu sekoju līdzi valsts budžeta veidošanas gaitai un tam pakārtotajiem normatīvo aktu grozījumiem, tad jāsecina, ka šis principiāli atšķiras no visiem iepriekšējiem. Proti, ir notikusi principiāla filozofijas maiņa ne tikai Finanšu ministrijā, bet arī visā Ministru kabinetā. Nākamā gada valsts budžeta sastādīšana pierāda, ka ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi, jo tā ir pārāk liela un tās «administrēšana» – pārlieku dārga. Tieši tāpēc labāk izvēlēties uzlikt papildu nodokļu maksājumus tiem uzņēmumiem, kam ir sakārtots bizness, kuri godīgi izturējušies pret savu valsti – uzrādījuši lielas algas un maksājuši atbilstošus nodokļus, kaut arī varēja to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ekonomikas ministrijas rīcība – bezatbildības sekas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa piegriešana ekonomiskās izaugsmes brīdī

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru reizi, satiekot kādu no Toybaru ģimenes locekļiem, smaids sejā ir līdz ausīm. Vēl jo vairāk, kad, noķerot ziemu aiz astes, ar Subaru BRZ var kārtīgi izbraukāties gan pa trasi, gan slīpēt driftēšanas iemaņas uz speciāli izveidota ledus laukuma

Atgādināsim, ka vārdu salikums Toybaru radās brīdī, kad Subaru un Toyota laulību rezultātā 2012. gadā dzima divas fascinējošas klasiskās piedziņas kupejas Subaru BRZ un Toyota GT 86. Šobrīd abi modeļi jau ir izgājuši renovēšanas procedūras. Izmaiņas tehnikā un vizuālajā tēlā nav graujošas, bet tieši tik daudz, cik tas ir nepieciešams.

Subaru uz Rovaniemi Somijā bija uzaicinājis autožurnālistus izbaudīt ziemas priekus, sasaucot kopā visus galvenos zīmola personāžus, iekaitot Subaru XV, Subaru Outback, Subaru WRX Sti un uzlaboto rotaļlietu lieliem puikām Subaru BRZ.

Atslēdzot visus elektroniskos vagarus, ar BRZ ir kaifs slidināties pa sniega un ledus trasi. Neatsverams palīgs šādiem piedzīvojumiem ir radžotās riepas, jo pat ar mīkstajām frikcijas ziemas riepām BRZ jau varētu pārvērsties par nevadāmu lādiņu. Precīzā un ātrdarbīgā stūres reakcija ir viena no Subaru BRZ firmas zīmēm. Starp citu, uzlabotajam BRZ salonā ir parādījusies jauna stūre ar mazāku diametru un vēl ērtāku satvērienu. Sarkanas krāsas diegu nošuves salonā arī ir jaunums, kā arī tas, ka BRZ ir pirmais no Subaru modeļiem, kas izmantos full LED gaismas tehniku, bet aizmugurē uz bagāžnieka vāka ir uzsēdināts jaunā parauga antispārns, kas nodrošinās vēl labāku astes gala piespiedējspēku, nekā tas bija līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rēzeknes gaļas kombināts investēs 400 tūkstošus eiro cūku kaušanas kompleksā

Žanete Hāka, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" izsludinājis konkursu cūku kaušanas kompleksa izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plānojis izveidot cūku kaušanas kompleksu ar integrētu CO2 apdullināšanas un plaucēšanas sistēmu. Paredzamā līgumcena ir 400 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.jūnijam, bet komplekss jāizveido līdz 2021.gada 28.februārim.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam pasākuma "Investīcijas materiālajos aktīvos" apakš pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvaros.

Kā liecina "Lursoft" dati, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" pagaidām vēl nav iesniedzis 2019.gada pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 36,3 miljonus eiro, bet peļņa - 522 tūkstošus eiro. Kopējais darbinieku skaits bija 450.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu

Laura Mazbērziņa, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Uzņēmēja, kura dzīvo 12 kvadrātmetru dzīvoklī

Monta Glumane, 18.04.2018

«Es daudziem stāstu par to, kā es dzīvoju, lai cilvēkiem pašiem būtu iedvesma veidot savu dzīvi tā, kā viņi vēlas. Nav jādzīvo milzīgos dzīvokļos, jāmaksā šausmīgie kredīti un jāapaug ar mantām.»

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju stratēģe Jurita Krūma pirms nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem pārcēlusies uz dzīvi Liepājā un 12 kvadrātmetru dzīvoklī iekārtojusi dzīvesvietu sev un kaķim Otto.

Viņa biznesa portālam db.lv stāsta par savu minimālisma dzīvesstilu.

«Par Liepāju es fanoju jau aptuveni četrus gadus. Šī pilsēta man asociējas ar atklāto jūru, kas ir totāli citādāka kā Rīgā. Līdz ar to - visi kas fano par Rīgas jūrmalu, viņi laikam nav bijuši Liepājā,» saka J. Krūma. Sievietei bijis rituāls reizi pusgadā atvērt sludinājumu portālu ss.com un paskatīties, vai pieejams kāds dzīvoklis Liepājā. J. Krūmas dzimtā pilsēta ir Rēzekne, tāpēc ar Liepāju, izņemot dažus draugus, viņai iepriekš nebija nekādas saistības.

«Pēdējo desmit gadu laikā kopš pārvācos no Rēzeknes uz Rīgu biju mainījusi dzīvesvietas aptuveni divpadsmit reizes. Esmu diezgan mobila savā dzīvesveidā. Nolēmu, ka jāriskē. Bija sajūta, ka iepriekšējā dzīvesvietā Purvciemā biju iesēdējusies.Sākumā domāju dzīvokli pirkt. Ja salīdzina ar Rīgu, tad Liepājā dzīvokļi ir gandrīz par sviestmaizi. Esmu tas jaunietis, kurai nav iekrājumu. Līdz ar to nopirkt dzīvokli Rīgā par 50 000 – 70 000 eiro ir nereāli. Atbraucu uz Liepāju apskatīties vienu konkrētu dzīvokli, bet par laimi banka kredītu tam nepiešķīra. Es esmu diezgan spontāna un impulsīva.Tāda bija arī pārcelšanās uz Liepāju – pirmdien apskatīju īres dzīvokli un ceturtdien jau parakstīju līgumu, ka es dzīvošu šeit,» pastāsta sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Skrāpele vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas

Monta Glumane, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pārdaugavā 7158 kvadrātmetru platībā iecerēts ierīkot «kaķu pilsētiņu»

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, sabiedriskā labuma organizācija - biedrība «Šri Ganeša», iecerējusi ierīkot klaiņojošo «kaķu pilsētiņu».

Biedrības darbības mērķis ir samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien lēma par 7158 kvadrātmetru plaša zemesgabala nodošanu organizācijai. Lai gan komiteja biedrības lūgumu atbalstīja, galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Atsevišķu opozīcijas deputātu vidū gan šī iecere radīja bažas, par to, kas notiks ar dzīvniekiem, ja gadījumā biedrība pēkšņi zaudēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tāpat domnieki interesējās, vai tiešām klaiņojošo kaķu izmitināšanai nepieciešama tik liela teritorija.

Rīgas dome Īpašuma departamenta jurists Ernests Saulītis pastāstīja, ka teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi Andrim Eglājam uzticēja biznesa attīstību Vācijā, kad viņš vadīja komunikāciju aģentūru Kalns Berlīnē; tagad viņš pilda Vācijas-Latvijas biznesa tilta funkciju no Rīgas

Pēc 15 studiju un darba gadiem Vācijā Andris ar ģimeni atgriezās Latvijā un šobrīd strādā Vācijas–Baltijas tirdzniecības kamerā. «Jau iepriekš pie manis vērsās daudzi Latvijas uzņēmēji, prasīja padomu eksporta tirgus apgūšanā. Man patīk, ka ar gadiem uzkrātu praktisko pieredzi Vācijā tagad varu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem,» viņš saka.

Vaicāts, kuru nozaru uzņēmumiem redz labas iespējas Vācijas tirgū, Andris teic, ka tie ir visi biznesi ar pievienoto vērtību – medicīna, IT, ķīmija u.c. «Ieiet Vācijas tirgū nozīmē spēt izdomāt, kā kaut ko «iebarot» jau paēdušam kaķim – viņiem viss jau ir, viņus neinteresē vēl viens labs produkts. Tāpēc nepārtraukti jāmeklē izcilība savā jomā. Vēl arvien lielākā Latvijas eksporta daļa ir kokmateriāli. Gaidu, kad beidzot tās būs gultas, izsmalcināts papīrs vai dizaina krēsli – daudz gudrāk ir eksportēt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Komentāri

Pievienot komentāru