Bezjēdzīgs dokuments - tā jaunievedamās elektroniskās identifikācijas kartes (eID) nosaucis premjers Valdis Dombrovskis, un jāatzīst, ka viņam pilnībā ir taisnība.
Vismaz tādā variantā, kā šo dokumentu ir paredzēts ieviest jau no šā gada 1. aprīļa, tas ļoti ātri var pietuvoties jau ieviestā e-paraksta līmenim.
Proti, e-parakstu šobrīd ir iegādājusies vien daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem daļa to nekad nav izmantojusi. Savukārt no tiem, kas e-parakstu nav iegādājušies, viena daļa neuzskata par nepieciešamu spert šādu soli, bet otra - pat nenojauš, kas tas tāds ir. Izskatās, ka līdzīgs vai vēl bezjēdzīgāks liktenis gaida eID kartes.
Tas ir iecerēts kā dokuments, kas Eiropas Savienības (ES) teritorijā faktiski aizvietos pases, bet ar vienu būtisku izņēmumu - ar to nevarēs piedalīties vēlēšanās un referendumos. Toties par eID kartes iegūšanu būs jāsamaksā valstij 10 latu. Primāri, ņemot vērā visu nupat minēto, rodas jautājums - diez, cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs motivācija šķirties no 10 latiem par eID karti, ņemot vērā, ka uz vēlēšanām joprojām jāiet ar pasēm, daudzas citas lietas var nokārtot, izmantojot autovadītāja apliecību, turklāt pietiekami veiksmīgi darbojas internetbankas?!
Saprotot, ka pat mūžam ieturētais premjers ir sašutis par iespējamo pavērsienu, Iekšlietu ministrija ir paziņojusi, ka principā jau varētu atrisināt arī šo nobalsošanas jautājumu, bet, lai to izdarītu, vispirms vajag izveidot vēlētāju reģistru un elektronisko vēlēšanu sistēmu. Rezultāts ir vienkārši fantastisks. Valdība ir vienojusies atbalstīt minētos Iekšlietu minstrijas ierosinājumus un brīdināt iedzīvotājus, ka aptuveni pusgadu pilsonis, kuram ir eID karte, nevarēs nobalsot vēlēšanās vai piedalīties tautas nobalsošanā vai parakstu vākšanā.
Tātad sanāk, ka no 1. aprīļa tiks ieviests dokuments, kuru iegādāties faktiski nebūs nekādas jēgas, bet pēc tam pusgada laikā tiks mēģināts kaut ko stiķēt klāt, lai kaut kad eID kartes varētu izmantot arī politiskajos procesos. Vēlreiz jāatsaucas uz premjeru - nu, bezjēdzīgi! Pirmkārt, šāda stiķēšana parasti izmaksā dārgāk. Otrkārt, šāda čammāšanās tikai viesīs neskaidrību sabiedrībā attiecībā uz to, ko ar eID kartēm var izdarīt, bet ko nevar.
Tādējādi valdībai nevajadzētu ieciklēties uz jau minēto eID karšu ieviešanas datumu, uzdodot šo projektu izstrādāt ievērojami pilnīgāku. Protams, būtu tikai ērtāk, ja cilvēkam būtu kabatā viena plastikāta karte, kas vismaz ES teritorijā aizstātu dažādus citus dokumentus, taču nedrīkst būt tā, ka šis pats plastikāta gabaliņš kļūst tikai par kārtējo «ķeksīti» atskaitēs Briselei par to, kā Latvija ir ieviesusi dažādas lietas, kas daudzās citās ES valstīs eksistē jau gadiem ilgi. Turklāt Latvija šajā jomā varētu iet vēl tālāk, nosakot, ka eID karte var kalpot arī kā aizvietotājs autovadītāja apliecībai. Tiesa, šāda iecere varētu izraisīt pretestību no CSDD puses, jo tās realizācijas gadījumā šis dienests varētu zaudēt daļu no saviem ienākumiem.
.jpg)
Sekojiet ziņām