Lai arī jau tuvākajā laikā pār eirozonas finanšu sistēmu varētu «nobirt» vairāk nekā triljons eiro un daļa no šīs naudas nonāks arī Latvijā, vispārējā ekonomiskā konjunktūra liedz domāt par strauju izaugsmi mūsu valsts tautsaimniecībā


Patlaban Latvijas ekonomikas izaugsme sasniegusi jaunu antirekordu pēckrīzes vēsturē, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2013. gadā valsts iekšzemes kopproduktam palielinoties vien par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ierindas iedzīvotāja ikdienā ekonomikas atdzišana pārsvarā nav manāma, jo pēdējā laikā vērojamais darba samaksas pieaugums un zemā inflācija, turklāt krītoties siltumenerģijas un degvielas cenām, rada zināmu komforta sajūtu. Jāpiebilst, ka cenu kritums, kas saistīts ar lētāku fosilo kurināmo, Latvijas gadījumā ir ekonomisko izaugsmi veicinošs faktors, tādējādi var izteikt pieļāvumu, ka, izpaliekot naftas cenu kritumam, tautsaimniecības izaugsme būtu vēl par kādu procenta desmitdaļu lēnāka.



Eirozonas un Latvijas ekonomikas izaugsmes kontekstā lielas cerības tiek saistītas ar pagājušā mēneša beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemto lēmumu tuvākā pusotra gada laikā īstenot visai plašu dalībvalstu finanšu aktīvu, tostarp valsts vidēja un ilgtermiņa obligāciju iegādi, šim mērķim atvēlot 60 miljardus eiro mēnesī, tādējādi cerot uz kreditēšanas apjomu palielināšanos un līdz ar to saistību aktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā. Galvenā problēma ir tā, ka kreditēšana eirozonā nav atjaunojusies arī līdz šim, kad ECB jau īstenojusi dažādus bankas stimulējošus pasākumus, turklāt deflācijas draudi ir pārvērtusies realitātē. Šajā ziņā janvāris nesis kārtējo antirekordu, vidējam patēriņa cenu līmenim dalībvalstīs pēdējā gada laikā sarūkot par 0,6%. 



Tādējādi šobrīd lielā mērā vairs nav aktuāls jautājums par valūtas zonas būtisku ekonomikas aktivizēšanos, cik par to, vai jaunā ekonomikas stimulēšanas programma ir ūdens malks jau gandrīz no slāpēm mirušam indivīdam. 



Arī Latvijā šogad, visticamāk, varēsim galvenokārt priecāties nevis par strauju izaugsmes palielināšanos, bet gan pašreizējo tempu noturēšanu. 



Mūsu uzņēmējdarbībai potenciālie ieguvumi varētu būt saistīti ar eiro krituma labvēlīgo ietekmi, lai vieglāk konkurētu Lielbritānijas un zināmā mērā arī Skandināvijas tirgos, taču par būtisku kreditēšanas apjomu palielināšanos Latvijā diezin vai varēsim runāt vietējās specifikas dēļ, kas saistīts ar neskaidro situāciju maksātnespējas likumdošanā, kā arī faktu, ka bankas jeb, pareizāk sakot, to īpašnieki lielu daļu nākamo desmitgažu peļņas varētu būt nodrošinājuši jau treknajos gados un kādam iedomātam akcionāram Jansonam vai Svensonam kaut kur Stokholmā ir pilnīgi vienalga ka filiāļu skaits Latvijā sarūk.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra