Valdības reakcija parāda, ka gadiem ilgi uzturētais Latvijas nacionālās aviokompānijas veiksmes stāsts ir tikai mīts

Šis ir brīdis, kad, sākot ar vārdiem «kā DB jau rakstīja», varētu no arhīva iekopēt desmitiem mūsu redakcijas rakstu par Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic, kas tapuši kopš 2011. gada. Tajos būtu redzama gan mūsu veiktā analīze par kompānijas finanšu stāvokli un secinājums, ka naudu no valsts neizbēgami tuvākajos gados vajadzēs vēl (papildus jau tiem vairāk nekā 100 miljoniem, kas tika ieguldīti 2011. gadā), gan arī pārskats par visai neveiksmīgajiem mēģinājumiem piesaistīt aviokompānijai investoru un AirBaltic neordinārajiem flotes atjaunošanas plāniem. Līdz ar to valdības paziņojums par vēl 80 miljonu eiro iepludināšanu AirBaltic caur Valsts kasi nav nekāds pārsteigums. Darbojoties tādā stilā, kā tas pēdējos četrus gadus notika, šāds solis bija neizbēgams, lai arī gan kompānijas vadība, gan īpašnieki – Satiksmes ministrija – sabiedrībai iepriekš centās iegalvot pretējo.

Arī tas, ka valdībai šī soļa speršanai – jaunai naudas investēšanai AirBaltic – papildus bija nepieciešams arī privāts investors, pretējā gadījumā būtu vēl viena Eiropas Komisijas izmeklēšana par neatļautu valsts atbalstu, ir fakts. Tas, ka četru gadu ilgušais investora meklēšanas process ir noslēdzies ar «solīdu Eiropas investoru», kas savu kontaktadresi norāda Panamā un tirgo krievu lidmašīnas, arī, visticamāk, būtu komentējams ar vārdiem: ko meklēja, to atrada. Tālāk avio- kompānija saņems kārtējos Latvijas nodokļu maksātāju «samestos» miljonus, miljonus saņems arī dažas amatpersonas un konsultanti, kas atrodas «silei tuvās» pozīcijās, un tad dažus gadus varēs turpināt tautai stāstīt pekstiņus, ka aviokompānija taču strādā ar peļņu un nevajag skaust, ka šīs kompānijas vadītājs, salīdzinot ar citām Eiropas vadošām aviokompānijām, uz vienu pasažieri saņem desmit reizes lielāku algu. Tā teikt, vēlētāj, guli mierīgi un nedomā tik daudz par to miljonu straumi, kas ir aizplūdusi dažu labu banku, metalurgu un baltiku virzienā.

Patiesā aina gan ir visai skarba un nevajag noticēt politiķu spēlētajam farsam par šķietamu sadarbības pārtraukšanu ar varai pietuvinātiem konsultantiem, jo tieši šo konsultantu izvēlēto investoru valdība ir akceptējusi un konsultantiem līgumā paredzētais atalgojums neizpaliks. Nevajag ticēt arī teātrim par satiksmes ministra Anrija Matīsa sodīšanu, kurš it kā neesot turējis pietiekamu rūpi par AirBaltic. Ja tiešām gribētu prasīt no kāda atbildību par faktisko situāciju kompānijā, tad, lūdzu, no uzņēmuma padomes, kurā ir valsts interešu pārstāvji, kā arī no kompānijas menedžmenta, kas ir pieņēmis konkrētos lēmumus. Ja to nedara, tad nav vērts māžoties, cenšoties vienu «trupas aktieri» aizstāt ar citu, vai arī maskēt jau iepriekš izlemtu «valdības rekonstrukciju» ar formālu iemeslu atrašanu, lai pavērtu ceļu vēlamākiem personāžiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra