Neatkarīgi no tā, vai vairākos vadošos valsts aparāta amatos notiks pilnīga vai daļēja personāliju nomaiņa, varam cerēt uz jaunām sejām

Paralēli ES prezidentūrai un ģeopolitiskajām turbulencēm Latvijā arī iekšpolitiski šis nav mierīgs laiks. Tuvākajā laikā izšķirsies, kurš sēdēs tieslietu sistēmas divu augstu amatpersonu krēslos. Jau šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs gatavojas nosaukt savu ģenerālprokurora amata kandidātu. Pašlaik uz šo ietekmīgo posteni pretendē esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsters. Taču arī paša Bič- koviča pilnvaru termiņš beidzas šovasar un arī viņam uz šo amatu ir vismaz viens spēcīgs konkurents – bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš diez vai startētu uz šo amatu bez attiecīgas «aizmugures». Politiskās simpātijas abiem kandidātiem atšķiras, turklāt gan ģenerālprokurora, gan AT priekšsēdētāja izvēlē pirmo reizi savas spējas būs jādemonstrē Tieslietu padomei.

Abos augstajos tieslietu amatos personālijas var saglabāties arī līdzšinējās, bet vismaz divos citos svarīgos valsts amatos izmaiņas ir principā drošas. Ar Andra Bērziņa atteikšanos kandidēt uz Valsts prezidenta amatu otru reizi ir skaidrs, ka šajā pozīcijā sagaidāmas fundamentālas izmaiņas. Politiskais tirgus par prezidenta krēslu jau ir sācies pirms laba brīža, taču kulminācija ir gaidāma tuvāko nedēļu laikā. Atkarībā no tā, vai prezidents tiks izraudzīts no Vienotības vai ZZS favorītiem, tam, visticamāk, sekos arī attiecīgas izmaiņas valdības sastāvā, neizslēdzot pat jaunas valdības iespēju. Arī negaidīts kompromisa kandidāts uz Latvijas politiskās skatuves nebūtu nekas jauns, vienīgi ir tiešām skumji noskatīties, ja politiskā tirgus rezultātā tik vadošā amatā parādās cilvēks, kurš pilnīgi nepārprotami nav savā vietā. Jācer, ka vismaz attiecībā uz Valsts prezidenta amata pretendentiem mums varētu tikt aiztaupīta pēdējā laikā lielu popularitāti ieguvusī publiskās pazemošanas «spēlīte» ar pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu. Tieši šīs pielaides atteikšana kļuvusi par iemeslu vēl vienai nozīmīgas valsts amatpersonas maiņai pārskatāmā nākotnē. Līdzšinējās Valsts kancelejas vadītājas un vienlaikus augstākās valsts ierēdnes Elitas Dreimanes vietā drīzumā varam gaidīt kādu citu, taču, ņemot vērā priekšvēsturi, šajā amatā diez vai tiks iecelts kāds Vienotībai nelojāls, lai arī citādi varbūt profesionāls ierēdnis.

No minētajām izmaiņām varas ešelonos ir atkarīgs arī valsts kurss – tā ir iespēja pamainīt skatupunktu uz tām pašām lietām un tā ir arī izvēle, vai ģeopolitiskajās vētrās orientēties uz mierīgu vai konfliktējošu pozīciju. Taču, tā kā tautai šo personāliju atlasē tiešas teikšanas nav, ir skaidrs, ka visi izraudzītie cilvēki būs šauras varas elites darījums. Tā ir kā vienas alpīnistu grupas sakabe, kas dosies vai nu uz virsotni, vai bezdibeni.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra