Tirgus dalībniekiem slēdzot pozīcijas, nepatikšanas var skart ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu finanšu sistēmas. Investoru aktivitāte var sabremzēties arī eirozonā un tostarp Latvijā

Kā jau to varēja paredzēt iepriekš, akciju tirgus burbuļa plīšana Ķīnā liek runāt par naudas atplūdiem ne tikai no šīs valsts, bet arī citu valstu fondu tirgiem. Lai arī pats Ķīnas akciju tirgus pēc kapitalizācijas nav pārāk liels, un šajā ziņā ir apmēram trīs reizes mazāks nekā Lielbritānijas, vairāk nekā trīs reizes atpaliek no Japānas un ir aptuveni 20 reizes mazāks par ASV fondu tirgu, ietekme uz pasaules finanšu procesiem ir daudz lielāka, nekā to varētu iedomāties.

Būtiski ir tas, ka Ķīnu līdz šim varēja uzskatīt par globālās ekonomikas izaugsmes motoru, pateicoties kuram lielā mērā tika pārvarēta arī iepriekšējā finanšu krīze. Ja situācija attīstīsies pēc sliktākā scenārija, tagad Ķīna, kurai kopējās parādsaistības pret ekonomikas apjomu ir līdzīgas kā ASV vai Vācijai, taču uz daudz nestabilākiem tautsaimniecības pamatiem, pati var kļūt par jaunas ekonomiskās krīzes aizmetni. Austrumāzijas ekonomikas apjoms gan aizvien ir mazāks nekā ASV, taču izaugsmes tempi vēl iepriekšējos ceturkšņos bija apmēram trīs reizes straujāki nekā pasaules lielākajai tautsaimniecībai otrpus Klusajam okeānam. Ja dzinējā ir iekļuvušas smiltis, un par tādām salīdzinošā kategorijā varētu uzskatīt iepriekšējās pārmērības Ķīnas fondu un nekustamo īpašumu tirgos, arī kopējā mehānisma veiksmīga darbība, visticamāk, piedzīvos lielākus vai mazākus traucējumus, vai arī apstāsies pavisam.

Problēmas sevi liek manīt citam Āzijas smagsvaram – Japānai, kur pēdējā laikā novērojami pat straujāki biržas indeksu kritumi nekā Ķīnā. Iemesls tam ir Uzlecošās saules zemes ekonomikas vājumā, kur izaugsme atkal ir mērāma ar mīnusa zīmi, un, neraugoties uz vietējās centrālās bankas radītajiem naudas plūdiem tautsaimniecības stimulēšanā, mājsaimniecību izdevumi aizvien samazinās.

Japānu var uzskatīt par investoru nepiepildīto cerību zemi. Iepriekšējie uzskati, ka naudas drukājamā konveijera darbināšana ļaus valstij piedzīvot jaunu atdzimšanu pēc divu gadu desmitu balansēšanas uz recesijas robežas, nokļūstot te vienā, te otrā pusē, lika strauji kāpt arī vietējam fondu tirgum. Tagad, kad cerības pamazām sāk zust, investori, baidoties par savu ieguldījumu drošību, izpārdod vērtspapīru portfeļus, kas var kļūt par signālu vājākai investīciju plūsmai arī valsts reālajā ekonomikā. Tādi sāk piezagties arī eirozonai saistībā ar izpārdošanu Vācijas akciju tirgū, kur, salīdzinājumā ar šī gada aprīlī sasniegto vēsturisko rekordu, vietējā indeksa DAX vērtība kritusies vairāk nekā par 20% un pašreizējās Volkswagen nepatikšanas situāciju neuzlabo.

Diezin vai cenu kritums par piektdaļu būtu uzskatāms par tehnisku korekciju. Drīzāk gan par signālu tam, ka tuvākajā laikā iepriekšējo rekordu sasniegt vairs neizdosies, kas, visticamāk, piebremzēs investorus arī citās eirozonas valstīs. Tas savukārt var kavēt investīciju pieplūdi korporatīvajā sektorā, izraisot pieprasījuma mazināšanos. Arī Latvijai tas varētu nozīmēt grūtāku investoru piesaisti uzņēmumiem, turklāt vājāks pieprasījums Rietumeiropā var būt kavēklis arī eksporta pieaugumam.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra