Paredzētais ASV bāzes procenta likmju pieaugums Grieķijai var pievienot citus bēdubrāļus

Finansiālais mezgls Egejas jūras rietumu piekrastē kļūst aizvien grūtāk atšķetināms. Neatkarīgi no tā, kādu vērtējumu referendumā izteiktu grieķi, Cipra valdības pieeju varētu raksturot kā rafinētu dubultmorāli. Proti, sākumā visu «salaist dēlī», bet pēc tam ierosināt referendumu, lai par to, kā tikt galā ar «sastrādāto», izlemtu tauta. Jebkurā gadījumā politiķi varēs mazgāt rokas nevainībā. Ja referendumā starptautisko aizdevēju prasības tiek noraidītas, bez īpašas nožēlas varēs turpināt strādāt līdzšinējā garā, kaut arī ekonomikas rādītāji turpinās pasliktināties. Bet pirms vēlēšanām varēs teikt, ka «jūs taču paši tā izlēmāt». Savukārt, ja pašreizējā bēdīgā situācija vēlētājiem svētdien būs likusi izlemt par to, lai kreditoru prasības atbalstītu, arī tad pašreizējie pie varas esošie varēs viegli manevrēt, vai nu ar vieglu roku parakstot aizdevēju prasības, vai arī atkāpjoties ar paziņojumu, ka pie šādas vēlētāju izvēles darbu nav iespējams turpināt. Tā vai citādi, Syriza baudīs popularitāti arī tad, ja svētdien vēlētāji būs izlēmuši piekāpties, jo neviena no izvēlēm nesola tūlītēju ekonomikas atlabšanu. Jebkurā gadījumā jostu savilkšana turpināsies, izvēle ir tikai par to, cik kontrolējami paliek ekonomiskie procesi un cik drīz lejupslīde varētu apstāties.

Taču pie finanšu horizonta pēdējā laikā parādās arī citi varbūtēji negaisa vēstneši. Viens no tiem skar pasaules otro ekonomiku un šī gadsimta globālās tautsaimniecības dzinējspēku Ķīnu. Pagaidām gan tikai šīs valsts akciju tirgu, kurš pēdējās nedēļās piedzīvo īstenus amerikāņu kalniņus, turklāt patlaban ir lejupkrītošā fāze. Turklāt akciju tirgus nav vienīgais spekulatīvi uzpūstais tirgus Ķīnā. Tas pats attiecināms arī uz nekustamo īpašumu, un šeit noteicošais būs tas, cik ilgi tirgus spēs absorbēt cenas ar reāliem darījumiem brīdī, kad ekonomiskās izaugsmes tempi palēninās, turklāt nav izslēgts, ka šis process turpina uzņemt apgriezienus.

Starp sliktajām ziņām ir arī ASV valdījuma Puertoriko paziņojums par atrašanos bankrota priekšā, neraugoties uz to, ka saistību apjoms, kas sasniedz aptuveni 70% no iekšzemes kopprodukta, ir mazāks nekā finansiāli stabilajai Vācijai. Šī teritorija uz pasaules fona gan var nešķist nozīmīga ne pēc ietekmes uz finanšu tirgu, ne ekonomikas (2013. gadā IKP nedaudz pārsniedza 103 miljardus ASV dolāru – aptuveni trīs reizes vairāk nekā Latvijai) apjoma. Nepatīkami ir tas, ka tas noticis zemu procentu likmju un relatīvi viegli pārfinansējamu saistību laikā. Finanšu tirgos tiek paredzēts, ka rudenī ASV centrālā banka sāks procentu likmju palielināšanu, kas savukārt nozīmē, ka dažādām finansiāli vājām valstīm savas saistības pārfinansēt kļūs ievērojami grūtāk, un šajā sakarā nav izslēgts, ka no daudziem jaunattīstības valstu tirgiem atkal var sākties kapitāla bēgšana, padarot trauslāku arī visu globālo finanšu sistēmu.