Inflācijas zvērs ir pieradināts, un jaunais ekonomikas drauds ir finanšu nestabilitāte un augošā kapitāla vara


Centrālo banku tradicionālā misija ir inflācijas regulēšana. Tēlaini tas ir raksturots kā punša bļodas noņemšana no galda, kad viesi ir tikko ieskurbuši, tāpēc šis uzdevums vispār nepopulārs, un ne velti centrālās bankas ir no politiķiem neatkarīgas iestādes.



Viena no pasaules līmeņa monetārās politikas ekspertēm, bijusī ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētāja vietniece Alise Rivlina nesen paziņoja, ka tēlainā līdzība aizvien ir spēkā, tikai viņas pašmāju un globālie kolēģi tirgu regulēšanas jomā nav ievērojuši, ka mūsdienās tā ir cita punša bļoda un citas viesības, kas būtu jāregulē. (Uzruna lasāma Brūkingsa institūta mājaslapā.) Zīmīgi, ka to viņa teica, saņemot balvu par mūža ieguldījumu ekonomikas politikā, un balva ir nosaukta FRS kādreizējā un aizvien ievērojamā vadītāja Pola Volkera vārdā.



Ekonomista P. Volkera vārdā nosaukts arī 2010. gadā spēkā stājies ASV likums, kas bankām liedz spekulatīvas investīcijas, kuras nedod labumu banku klientiem, un viņš ir slavens arī ar inflācijas savaldīšanu agrīnajos 80. gados. A. Rivlina apspēlē šo faktu, un viņai piekrīt arī citi analītiķi, piemēram, konservatīvā finanšu bloga Angry Bear autori, ka vismaz kopš P. Volkera FRS priekšsēža amatā inflācija no bīstama zvēra ir pieradināta par mājdzīvnieku un regulatoru uzmanība ir jāfokusē pilnīgi kur citur – uz zvēru, kura galvas ir finanšu nestabilitātes draudi un augošā kapitāla vara. «Centrālās bankas galvenais darbs ir novērst nākamo 2008. gadu,» atsaucoties uz globālās finanšu krīzes postu, par patieso izaicinājumu saka 
A. Rivlina. Kādreizējā centrālā baņķiere norāda uz savstarpēji supersaistīto globalizēto ekonomiku, kur krīzes gadījumā lielākie cietēji galu galā ir iedzīvotāji un mājsaimniecības. Tāpēc «nedrīkst izlikties, ka nekas daudz jau nav noticis, jo akciju tirgus atkal kāpj un bankas atmaksā naudu, par ko tika izpirktas».


Ekonomiste arī norāda, ka «hidras veidīgie daudzgalvainie regulējumi», kas saglabājušies no pirmskrīzes laikiem, nedarbojas to sadrumstalotības dēļ. Spekulatīvā kapitāla lobiju spiediena dēļ arī pēckrīzes regulējumi kā ASV, tā Eiropā turpina «hidras tradīciju», kad regulējumi nedarbojas kopējam mērķim.



Jaunākais piemērs ir ES Finanšu tirgus instrumentu direktīva, kuras labojumi šonedēļ apspriešanai nonāk Eiropas Parlamentā. Finanšu industrijai veltītā sabiedrības interešu domnīca Finance Watch norāda, ka sākotnējā ES likumdevēju iniciatīva par labojumiem, kas domāti spekulatīvā kapitāla ierobežošanai lauksaimniecības un citu preču atvasināto vērtspapīru tirgū, ir ievērojami vājināta un var nesasniegt mērķi – mazināt pārliekas cenu svārstības, piemēram, pārtikas izejvielu tirgū. Likumdevējiem vēl ir iespēja Eiropas regulatoram – Vērtspapīru un tirgu iestādei ‒ iedot kārtīgu ieroci, ar ko apkarot tirgus potenciālās pārmērības.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra