Ja vien globālajā finanšu un politiskajā sistēmā neatgadīsies kādi neparedzēti kāzusi, Latvijas ekonomikai ir izredzes augt straujāk nekā līdz šim

Latvijas ekonomikā labās ziņas turpina mīties ar sliktām. Informācija par to, ka Krievija kārtējo reizi slēgusi savu tirgu un šim lēmumam pievienojusies Kazahstāna, Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem, protams, nevēsta neko labu. Tāpat arī runas par to, ka valsts budžeta ieņēmumi atpaliek no plānotā, varētu likt domāt par kādām ekonomiska rakstura negācijām.

Tomēr uz šīm abām ziņām ir vērts palūkoties nedaudz plašāk. Attiecībā uz Latvijas šprotēm šī nebūt nav pirmā reize pēdējo divdesmit gadu laikā, kad Krievijas institūcijas nāk klajā ar dažādiem ierobežojošiem paziņojumiem, droši vien galvenokārt politiski motivētiem. Līdz ar to pašiem uzņēmējiem, zinot politiskās un ekonomiskās svārstības austrumu kaimiņvalstī, būtu jābūt gataviem ne tikai «smelt», bet arī uzņemties attiecīgus riskus.

Savukārt ziņa par to, ka VID administrēto nodokļu iekasēšanas apjoms gada septiņos mēnešos ir 4,05 miljardi, nevis 4,08 miljardi eiro, kā plānots, norāda nevis uz ekonomisko pagrimumu, bet gan vai nu kļūdainu ieņēmumu prognozēšanu, vai to, ka ēnu ekonomikas apkarošana nesokas tik raiti, kā būtu nepieciešams. Patiesībā iekasēto nodokļu pieaugums, gada laikā palielinoties par 5,1%, ir aptuveni divtik straujāks par valsts ekonomisko izaugsmi.

Tieši par to būtu vērts parunāt plašāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu, otrajā ceturksnī, rēķinot gada izteiksmē, Latvijas iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 2,6%, tādējādi uzrādot straujāko pieaugumu kopš pagājušā gada vidus.

Šobrīd ļoti svarīgi ir tas, ka, neraugoties uz Krievijas noteikto embargo pārtikas ražotājiem un rubļa kursa krituma izraisītās Krievijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, Latvijas apstrādes rūpniecība kopumā spēj strādāt ar samērā solīdiem plusiem un gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn, palielināt ražošanas apjomus par 5,3%. Tiesa, Latvijas rūpniecības svaru kausos nozīmīgajai pārtikas ražošanai produkcijas izlaides pieaugums ir ar mīnusa zīmi, tomēr to izlīdzsvaro augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošana kokapstrādē un aizvien pieaugoši izaugsmes tempi mēbeļrūpniecībā. Arī metālapstrādes un mašīnbūves nozare turpina veiksmīgi attīstīties pat bez Liepājas metalurga, un tās produkcija nonāk aizvien tālākos tirgos. Aizvien jauni noieta tirgi ir arī farmācijas nozarei.

Vienlaikus arī Latvijas patēriņš saglabā visai veselīgu pieaugumu, par ko liecina gan samērīgas inflācijas saglabāšanās, gan aptuveni 6% vērts mazumtirdzniecības pieaugums gada izteiksmē. Tādējādi, ja vien neizraisīsies kāds jauns ģeopolitisks saspīlējums un izpaliks lielas negatīvas korekcijas finanšu tirgū, Latvijas ekonomikai ir iespēja pamazām palielināt izaugsmes tempus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra