Gadījumā, ja martā notikušās patēriņa cenu pārmaiņas izvērtīsies tendencē, varēsim uzskatīt, ka bažas par tautsaimniecības ieslīgšanu depresijā būs palikušas pagātnē

Vārds «inflācija» Latvijas vidusmēra iedzīvotājam nesaistās ne ar ko labu, jo tradicionāli šis vārds ir nozīmējis to, ka maciņš kļūst tukšāks. Tas skaidrojams ar to, ka vēl divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas samērā lielas strādājošo daļas apjomīgākie izdevumi ir saistījušies ar pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, proti, pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem. Tā kā iepriekšējos gadu desmitos cenas pasaules preču biržās bija tendētas uz strauju pārtikas un kurināmā resursu cenu sadārdzinājumu, galaprodukta cena Latvijā bieži vien ir augusi ievērojami straujāk nekā darba samaksa.

Tomēr iepriekšējā finanšu krīze ir nesusi ievērojamas korekcijas ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā un kopējais gala rezultāts ir tāds, ka par inflāciju patlaban būtu jāpriecājas, nevis jāskumst. Iepriekšējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā gandrīz nav mainījušās, savukārt vidējā darba samaksa ir piedzīvojusi divciparu procentu izteiksmē mērāmu kāpumu. Gadījumā, ja cenas turpinātu stāvēt uz vietas, būtu aizvien lielāks pamats runāt, ka ar naudas un, arī kopējo ekonomisko apriti valstī ir problēmas un ņemot vērā to, ka arī Latvijas eksporta tirgos ražotāju cenas pēdējā laikā ir bijušas ar mīnusa zīmi, tas būtu diezgan skaidrs signāls tam, ka arī darba samaksas, līdz ar to potenciālās labklājības pieaugums valstī drīzumā apstāsies.

Tomēr pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati vieš nelielu cerību staru par to, ka tas varētu nenotikt. Proti, mēneša laikā cenas pieaugušas vidēji par 0,8%, savukārt, rēķinot gada izteiksmē, dzīve Latvijā sadārdzinājusies caurmērā par 0,4%. Interesanti, bet vienlaikus par labu ekonomikai liecina fakts, ka gada laikā precēm cenas ir mazinājušās par 0,4%, kamēr pakalpojumi kļuvuši par 2,7% dārgāki. Preču cenu mazināšanās lielā mērā ir saistāma ar pasaules izejvielu tirgus tendencēm, piemēram, lētāku degvielu. Tāpat zināma ietekme vēl joprojām ir jūtama saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas produktiem, tomēr, kā redzams pēc cenrāžiem veikalu plauktos, tas pamazām kļūst par pagātni. Tikmēr straujais kāpums pakalpojumu cenās ir skaidrs apliecinājums tam, ka iedzīvotāji tērē vairāk, bet vairāk tērēt var tad, ja ir ko tērēt. Šajā sakarā nekādā gadījumā nav jāuztraucas, ka cenu pieaugums kļūs pārmērīgs, jo pagaidām nav būtisku iemeslu, lai izejvielu cenas pasaulē būtiski palielinātos, savukārt kreditēšanas izaugsme drīzāk būs mērena, kas varētu dot grūdienu ekonomikai, taču nekādā gadījumā neveicinās tādu cenu ralliju, kā tas bija treknajos gados.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra