Nepārliecinošā globālās tautsaimniecības izaugsme var veicināt tālāku izejvielu cenu samazināšanos

Norises pasaules tautsaimniecībā nav viennozīmīgas un nepārprotamas. Brīdī, kad viena nozīmīga spēlētāja ekonomiskā varēšana pamazām kļūst lielāka, citiem izaugsme bremzējas vai ilgstoši saglabā lēnu pieaugumu. Tā varētu raksturot visus četrus globālās ekonomikas dzinējspēkus – ASV, Ķīnu, Eiropu un Japānu – un galu galā šis raksturojums nav vienīgi sausa makroekonomikas statistika, bet nepārprotami ietekmē arī ierindas iedzīvotāja un uzņēmēja ikdienu.

Laikā, kad ASV ekonomika attīstās puslīdz veiksmīgi, pārējo globālo dzinējspēku tautsaimniecība kopumā izskatās visai nepārliecinoši. Taču arī slikta ekonomikas statistika nav vērtējama tikai negatīvi, jo lielā mērā pateicoties tieši tai pasaules centrālās bankas ir samazinājušas bāzes procentu likmes, vienlaikus samazinot arī treknajos gados ņemto kredītu procentu maksājumus, savukārt lēnāka jaunattīstības valstu ekonomiskā attīstība veicinājusi jau aptuveni trīs gadus ilgstošu cenu lejupslīdi pasaules preču biržās. Protams, to ietekmē arī dažādi ģeopolitiska rakstura notikumi un pat konkurences cīņa dažādu valstu starpā, taču noteicošo lomu spēlē ekonomiskā izaugsme, un tā nepārprotami šobrīd nav labvēlīga tiem, kas uzkrājumus grib veidot «cietajā valūtā». Tas, ka pasaule attīstās nelīdzsvaroti – ASV saglabājoties salīdzinoši stabilam pieaugumam, saistībā ar kuru valsts monetārā politika vairs nebūs tik maiga kā iepriekš un tiek gaidīta bāzes procentu likmju palielināšana, bet citiem pasaules lielākajiem spēlētājiem nākas domāt par ekonomikas stimulēšanu, tostarp ar naudas drukājamās mašīnas palīdzību – veicina dolāra vērtības pieaugumu.

Lielā mērā pateicoties tam pat zelta cena turpina sasniegt aizvien jaunus pēdējā laika antirekordus un salīdzinājumā ar savu augstāko punktu 2011. gada septembrī ir sarukusi vairāk nekā par 40%. Norises izejvielu tirgos ir labvēlīgas ne tikai tiem, kas gatavojas gredzenu mīšanai vai vienkāršai juvelierizstrādājumu krājumu papildināšanai. Tām jāmazina izejvielu izmaksu komponente arī tādām mūsdienu sadzīvē nepieciešamām lietām kā transporta līdzekļiem, santehnikai, jaunai elektroinstalācijai vai degvielai, jo arī industriālo metālu un naftas cenas ir tendētas traukties lejup. Pagaidām nav manāmas nekādas pazīmes, ka šis process tuvākajā laikā varētu beigties. Drīzāk gan pretēji, piemēram, norises Ķīnā raisa domas, ka iepriekš uzpūstās cenas fondu un nekustamo īpašumu tirgos varētu piedzīvot visai smagu piezemēšanos, kas droši vien būs veicinošs faktors pārdošanas vilnim arī preču biržās. Jāpiebilst, ka Latvijas patērētājs pie kāda guvuma tiks arī tad, ja turpināsies eiro vērtības kritums pret dolāru, jo riskantākajos finanšu segmentos, pie kurām ir pieskaitāmas arī izejvielas, cenu samazinājums varētu būt straujāks par lielo valūtu kursu savstarpējām izmaiņām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra