Latvijai ES prezidentūras laikā vajadzētu censties nevis būt vislabākajam «čomam», bet gan parūpēties par savām interesēm

Mūsu prezidentūra Eiropas Savienībā ir iesākusies ar vērienīgiem iedzīvotāju brīvās kustības ierobežojumiem galvaspilsētā Rīgā, kā arī ar ieradušos ES amatpersonu draudzīgiem uzmundrinājumiem. Iespējams, tieši šie uzmundrinājumi Latvijas Prezidentam Andrim Bērziņam ļāva jūsmot par «mūsu lieliskajām attiecībām un ļoti, ļoti pozitīvajām sarunām» (BNS), bet premjerei Laimdotai Straujumai sacīt – ja mēs visi kopā kā komanda labi nostrādāsim, lai Latvijas prezidentūrai būtu rezultāts, tad viņai būšot liels prieks (Latvijas Radio). Tieši par šo rezultātu arī ir vērts parunāt, jo ir absolūti skaidrs, ka tas nebūs sasniedzams, tikai tēlojot labas namamātes un namatēvus augstajiem Eiropas ierēdņiem, kas latviešiem nenoliedzami labi padodas. Tāpat uz rezultātu nevar cerēt, tikai atkārtojot mantru, ka viss būs labi un mums kopā noteikti izdosies.

Ir nenoliedzams fakts, ka Latvijas ES prezidentūra notiek tiešām sarežģītos apstākļos – Eiropai neklājas viegli ne finansiālā, ne drošības ziņā, kā liecina nesenie asiņainie notikumi Parīzē. Dažādu sabiedrību sadursme Eiropā ir nozīmīga problēma, kuras aktualitāte un prasība pēc risinājuma turpina pieaugt. Tāpat risinājuma joprojām nav arī Ukrainas un Krievijas krīzei. Latvija ir paziņojusi, ka viena no tās lielākajām prioritātēm prezidentūras laikā ir Austrumu partnerības samits. Ļoti labi, bet partnerība ar Austrumiem diez vai ir iedomājama bez Krievijas. Lieliska iespēja izmantot Latvijas ilggadējo pieredzi un nākt ar konstruktīviem ierosinājumiem. Pat ja lēmumu pieņem lielie spēlētāji, Latvijai ir visas pilnvaras kā prezidējošai valstij salikt savām interesēm atbilstošus akcentus. Piemēram, var aktualizēt diskusiju par kopējo tirdzniecības zonu no Atlantijas okeāna līdz Vladivostokai. Jā, tas nerisinās Ukrainas sakarā radušos politiskos saspīlējumus, bet, ja problēma ir iestrēgusi no vienas puses, tad saprātīgi ir mēģināt rast risinājumu no otras.

Vēl premjerministre Straujuma ir minējusi, ka nozīmīga prioritāte ir Junkera 315 miljardu eiro investīciju plāna iedzīvināšana. Šis plāns ir domāts Eiropas ekonomikas uzmundrināšanai, tomēr uzreiz jāpiebilst – tas nenozīmē, ka ES uzdāvinās 315 miljardus savām dalībvalstīm. Drīzāk tas kalpos kā garantiju spilvens, lai investīciju projektiem būtu vieglāk komercbankās piesaistīt naudu. Latvija pašlaik ir pieteikusi 58 projektus aptuveni par 10 miljardiem eiro. Tajā skaitā prasot ap 400 milj. eiro pieciem jauniem cietumiem un 300 milj. eiro jauniem vilcieniem. It kā nepietiktu ar iepriekšējo vilcienu iepirkumu blamāžu, kam jau bija piešķirts ES līdzfinansējums. Jācer, ka jēgpilniem un Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā stimulējošiem projektiem tomēr izdosies gūt labumu no Junkera plāna un pēc laika nebūs jāatzīst, ka, pat atrodoties pašā ES vadības spicē, Latvija tomēr nav mācējusi situāciju pienācīgi izmantot savās interesēs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra