Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

«Labrīt! Viss pilns», «Labdien! Pagaidām abas vietas rezervētas», «Vietu vairs nav»

Šādas un līdzīgas īsziņas Dienas Bizness saņēma, kad trīs svētdienas pēc kārtas sociālajā tīklā Facebook domubiedru grupā Liepāja-Rīga-Liepāja meklēja iespēju atbraukt no Liepājas līdz galvaspilsētai. Pasažieriem, kuri izmanto līdzbraukšanas iespēju, ir vairāki argumenti, kāpēc izvēlas šo nelegālo pakalpojumu. Pirmā – tā ir iespēja ieekonomēt. Biļetes cena pie vieglā auto šofera ir par 2 līdz 3 eiro zemāka nekā sabiedriskajā transportā šajā maršrutā – 8,55 eiro vietā jāmaksā 5 līdz 7. Otrs pluss šādam pakalpojumam – Liepājā šoferis pasažierim atbrauc pakaļ līdz mājām. Trešais iemesls izmantot līdzbraukšanas iespēju – šādi var tikt līdz Rīgai vai Liepājai agri no rītiem vai vakaros, kad sabiedriskā transporta reisu šajā maršrutā nav. Vēl kā argumentu pasažieri Dienas Biznesam minēja ceļā pavadīto laiku, kas vieglajiem auto ir mazāks. Taču daļa braucēju norādīja, ka ātrāka nokļūšana galamērķī visbiežāk saistīta ar ļoti ātru braukšanu. Dažkārt steidzīgie braucēji sasniedz ātrumu 140 kilometrus stundā un rada bažas, vai neizraisīs avāriju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" sākto darbu turpināšanai naudas pietiek, kā arī šogad sāksies darbi Iecavas apkārtnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

"Naudas pietiek sākto darbu turpināšanai. Tas ir ļoti svarīgi, jo bija brīdis, kad pārliecība par būvniecības tempu saglabāšanu bija daudz mazāka. Tagad mēs droši varam teikt, ka pietiek naudas, lai pabeigtu šobrīd sāktos darbus Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā - nesošās konstrukcijas, platformas un pamatni sliežu ceļiem esošajā būvdarbu joslā dienvidu pusē," teica Vingris.

Vienlaikus gan viņš atzīmēja, ka šobrīd nedaudz pietrūkst līdzekļu, lai visu pabeigtu funkcionējošā apmērā un tagadējā būvdarbu joslā pārslēgtu dzelzceļa satiksmi, slēdzot būvdarbiem stacijas ziemeļu pusi, kur vilcieni kursē pašlaik.

Tajā pašā laikā Vingris gan uzsvēra, ka par šo situāciju nav pesimistisks, jo pašlaik tiek gatavots finansējuma pieteikums Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) un ir cerības iegūt līdzekļus, lai pilnībā pabeigtu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu, un atliktu vēl tikai meklēt finansējumu labiekārtošanai, kas vairs nav tik kritiski.

Jaunais Samsung QLED sērijas televizors Q8C ir tik spilgts, ka spēj izgaismot palielu istabu

Pēc iepazīstināšanas ar LCD, LED, OLED, 4K, 3D un zem citiem akronīmiem paslēptām tehnoloģijām televizoru ražotāji atkal sagādājuši iespēju apgūt jaunu burtu kombināciju. Samsung šopavasar nāca klajā ar jaunu sēriju – QLED. Sēriju, kuras redzamākais pienesums ir neparasti košs ekrāns. Nu tik ļoti, ka to varētu izmantot lampas vietā istabas izgaismošanai.

QLED ir interesants iepriekš iepazītu tehnoloģiju hibrīds. Tajā izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots LCD jeb šķidro kristālu panelis, kam pievienots LED aizmugurgaismojums. Kvantu punktu displejs sastāv no kristāliem, kas ir mazāki par vienu desmittūkstošo daļu no cilvēka mata diametra un īpaši aktīvi absorbē un izstaro gaismu, pārvēršot to gandrīz jebkurā optiskā spektra krāsā. Sērijā ietilpst līderis Q9F, vidējais brālis Q8C un divi jaunākie Q7F un Q7C. Pēdējie burti nosaukumos informē, vai modelis ir ar plakanu (Flat) vai ieliektu ekrānu (Curved). DB rīcībā nonāca labākais no sērijas ieliektajiem modeļiem – Q8C ar 55 collu ekrānu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, vēsta portāls pietiek.com.

Prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros tomēr izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš, kas pēdējos gados nodarbojas arī ar apjomīgām investīcijām sava publiskā tēla veidošanā, vēsta pietiek.com. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, no kurām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.