Neraugoties uz to, ka ekonomikas pieaugums var šķist visai gauss, ar pasaules negācijām pagaidām esam tikuši galā samērā veiksmīgi


Nule kā publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais aprēķins liecina, ka gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn valsts iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 2,5%. Šī skaitļa izvērtēšana var šķist visai pagrūta, jo pieejamo datu klāsts ir stipri neliels un arī pats izaugsmes temps iepriekšējo ceturkšņu kontekstā neuzrāda izmaiņas, lai pilnīgi noteikti varētu spriest par kādām ekonomikas pieauguma izmaiņu tendencēm. Proti, otrajā ceturksnī ekonomikas pieauguma temps gada izteiksmē sasniedza 2,7%, savukārt gada pirmajos trijos mēnešos šis skaitlis sasniedza 2,1%. 



Ja paraugāmies, kā klājies pērn, tad var teikt, ka situācija ir «par kapeiku» uzlabojusies. Tas ir labi, ja ņemam vērā faktu, ka Latvijas pārtikas ražotāji saskaras ar Krievijas embargo, bet gada sākumā vispār valdīja bažas par globālas deflācijas iestāšanos, saistībā ar kuru rastos grūtības uzņēmumiem palielināt pārdošanas apjomus un audzēt apgrozījumu, kas galu galā atsauktos arī uz privāto maksātspēju, tautsaimniecību nostādot visai depresīvā situācijā. No depresijas esam izvairījušies un, ja paraugāmies, kā klājas atsevišķiem kaimiņiem, mūsu sniegumu varētu nosaukt par gluži labu. Tas gan nenozīmē, ka atbildīgajām valsts struktūrām būtu jāieslīgst pašapmierinātībā, jo izaugsme, lai arī pēdējā laikā ir stabila, kopumā ir lēna. Ja gribam runāt vismaz par kaut kādu sabiedrības dzīves līmeņa tuvināšanu Rietumeiropas valstīm, tad ar statistikā jau fiksētajiem panākumiem ir krietni vien par maz. Sevišķi vēl tāpēc, ka saistībā ar pasaules ekonomisko situāciju izaugsmi nākotnē var nākties stipri vairāk balstīt uz iekšējā tirgus rēķina. 



Runājot ārējo tirgu kontekstā, Latvijas uzņēmējdarbības sektoram ir ar ko lepoties, vienalga, vai runājam par centieniem ar saldējumu iekarot Ķīnas tirgu, kopēju pārtikas nozares pieaugumu uz valstīm, kuras ilgu laiku tika uzskatītas par mūsu uzņēmumu konkurentiem, vai veiksmīgu noieta tirgu diversifikāciju kopumā, vedot aizvien dārgākas preces uz tālākiem tirgiem. Neviens īsti nevar prognozēt, kā pašreizējā notikumu attīstība Ķīnā, kur reālais ekonomikas pieaugums var izrādīties krietni vien mazāks par valdības sniegto informāciju, ietekmēs pieprasījumu reālajā ekonomikā un finanšu tirgus, tādējādi nosakot gan investīciju mikroklimatu, gan naudas cenu aizņemoties. Tāpat ir jāņem vērā, ka, neraugoties uz izvairīšanos no deflācijas, cenu pārmaiņu tendence pasaulē vēl arvien ir visai satraucoša un izejvielu cenu krišanās ieguvumi ekonomikā var nebūt tik ilglaicīgi, kā bieži vien tiek cerēts. 



Tādējādi brīdis, kad valstij ir iespēja aizņemties ļoti izdevīgi – 
pat ar nulles procentu likmi, var būt labvēlīgs, lai sakārtotu nodokļu jautājumus, piemēram, pamazām atsakoties no nodokļu iekasēšanas avansā. Tāpat arī publiskā sektora iepirkumu normatīvu sakārtošana, lai konkursos uzvarētu ne tikai konkrētai iestādei, bet arī valstij saimnieciski izdevīgākie piedāvājumi, patlaban būtu īsti laikā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra