Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.

Lai kura no versijām arī būtu īstā, deputāti skaidri nodemonstrēja to, ka pirms vēlēšanām Saeimas pieņemto lēmumu ilgtspēja ir apšaubāma, bet, kad vēlētāji ir pievilināti, tad iepriekš sasolītais tautas kalpiem kļūst vienaldzīgs. Protams, arī fakts, ka izmaiņas Maksātnespējas likumā stāsies spēkā jau 1. martā, liek aizdomāties par to, cik daudz skeletiem skapī, kādiem pīrāgiem vai diskomforta līmenim jābūt, lai grozījumus izrautu cauri tādā tempā. To, vai izstrādātais mehānisms veiksmīgi darbosies, mēs redzēsim pēc kāda laika, bet ir diezgan naivi domāt, ka ar to vien būs pietiekami, lai atdzīvinātu kreditēšanu un apturētu ekonomikas slāpšanu. Krievijas un Ukrainas krīze rada pārāk nopietnu efektu uz Latvijas tautsaimniecību, turklāt ne tikai uz sankciju skarto pārtikas un ar to saistīto pārvadājumu sektoru. Kā DB rakstīja, ar ražošanas apjomu krišanos par 20 – 25% šogad rēķinās arī Latvijas tekstilnozare, nemaz nerunājot par tūrisma, viesnīcu un restorānu biznesu. Tāpēc ļoti gribētos cerēt, ka Saeimas deputāti spēs ne tikai aizrauties ar prezidenta pārvēlēšanas jautājumiem, bet arī apjēgs reālo situāciju un pārskatīs vēl kādus Latvijas ekonomiku bremzējošus lēmumus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra