Neskatoties uz atšķirīgiem tirgus signāliem, runāt par strauju degvielas cenas kāpumu būtu pāragri

Pēdējā nedēļa pasaules naftas tirgū aizritējusi gaisotnē, ko patērētājiem varētu uzskatīt par nelabvēlīgu. Proti, šajā laika periodā Brent melnā zelta cena cēlusies teju par 10%, liekot uzdot jautājumus, vai runa ir tikai par nelielu atlēcienu pēc iepriekšējā krituma, kad kopš pagājušās vasaras naftas cena saruka vairāk nekā par 50%, vai šobrīd jau varam runāt par vispārēju tirgus atgriešanos pieauguma tendencē.

Jautājumu var pielīdzināt vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, jo patlaban faktori, kuri virza cenu augšup, mijas ar tādiem, kuriem vajadzētu veicināt kritumu. Turklāt jāpiebilst, ka vispārējas augšupejas gadījumā tirgum ir jālauž iepriekšējā tendence, kura visai skaidri cenu dzina lejup par spīti vērienīgiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar Islāma valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos un ne bez Krievijas (kura iepriekšējo gadu gaitā veica apmēram 10% no visām pasaules piegādēm) līdzdalības notiekošajā militārajā konfliktā Austrumukrainā.

Pēdējās piecās dienās naftas cenas palielināšanos veicināja ziņas par gaidāmo ieguves apjomu mazināšanos vairākos ASV slānekļa naftas ieguves reģionos. Savukārt trešdien ASV Enerģētikas ministrija paziņoja, ka naftas ieguves apjoms ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 20 000 barelu jeb 0,2% – līdz 9,38 miljoniem barelu dienā. Vienlaikus Starptautiskā Enerģētikas aģentūra trešdien samazināja piegāžu prognozi valstīm ārpus naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC, šādu lēmumu skaidrojot ar naftas ieguves apjoma kritumu Ziemeļamerikā un konflikta sa- asināšanos Jemenā.

Ja šīs ziņas saista ar paredzēto ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanos pasaulē un to, ka vadošajām centrālajām bankām jau varētu būt izdevies tikt galā ar deflācijas iedīgļiem, tirgus tendence šķiet labvēlīga tiem, kuri cer uz to, ka melnais zelts kļūs dārgāks.

Vienlaikus ir arī medaļas otra puse. Valsts, ko atsevišķas ASV amatpersonas savulaik atļāvās nodēvēt par «ļaunuma asi», proti, Irānas attiecībās ar Rietumiem ir iegājušas konstruktīvisma gultnē, par ko liecina abu pušu spēja pēdējos gados uzlabot diskusiju kvalitāti par Teherānas kodolprogrammu.

Sausais atlikums ir tāds, ka valsts, pret kuru iepriekš tika vērstas sankcijas, atkal varētu nonākt normālā ekonomikas apritē, tostarp attiecībā uz naftas eksportu. Tādējādi cenu augšup un lejup virzošie faktori varētu sevi savstarpēji kompensēt. Esošajā tirgus situācijā tas varētu nozīmēt, ka turpinās lēzens naftas cenas pieaugums, kas ne tuvu nebūs tāds, lai autovadītāji masveidā dotos uz benzīntankiem, pielejot pilnas degvielas tvertnes, bailēs par to, ka jau rīt šis prieks varētu maksāt ievērojami dārgāk.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra