Fakts, ka teju pēc diviem gadiem ES fondu finansējums daudzās programmās joprojām nav pieejams, ir valsts nolaidības rezultāts

Saeimas Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijas paudušas satraukumu par iespējamu ES fondu pārrāvumu starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem. Deputāti norādīja, ka viņiem neesot saprotama šāda kavēšanās. Uzņēmēji gan DB pauda savas bažas par šādu situācijas scenāriju jau 2014. gada vasarā, bet atbildīgie ierēdņi tolaik jebkādu kavēšanos vai pārrāvumu, kas būtu saistīts ar birokrātijas procedūrām, cītīgi noliedza. Divu ES fondu uzraugu vietā mums tagad ir četri – LIAA, Ekonomikas ministrija, Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Finanšu ministrija, tomēr rezultāts ir visai neiepriecinošs.

Sevišķi bēdīga situācija esot ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadītajām praktiskās ievirzes pētniecības un pēcdoktorantūras pētniecības programmām, kur kavējumi iestiepušies līdzīgi gumijai. Abu programmu kopējais finansējums ir 140 miljoni eiro – krietna naudas summa, kas Latvijas zinātnei būtu vairāk nekā vajadzīga. Taču sanāk tā, ka Eiropas nauda gan būtu, bet klāt tai nav iespējams tikt, jo nav atbilstošas programmas. Izglītības un zinātnes ministrija labākā gadījumā sola šo programmu reāli uzsākt nākamā gada vasarā, līdz tam turpinot garum garo saskaņošanas procedūru. Zinātnieki un uzņēmēji jau var pagaidīt, kamēr dažādu institūciju ierēdņi savā starpā izkasīsies. Skumjākais, ka šis jau nav pirmais šāds gadījums. Savādāk mums nav gājis arī iepriekšējos ES fondu apguves periodos. Ja vēl var pieņemt, ka ar pašu pirmo periodu mums, iestājoties Eiropas Savienībā, gāja lēnāk trūkstošas pieredzes dēļ. Tad ar 2007.–2013. gada fondu programmu atkārtojās tas pats un tagad vēl starp šo un 2014.–2020. gadu programmu rodas pārrāvumi, jo jaunās programmas nav saskaņotas. Ir grūti to nosaukt savādāk kā par ākstīšanos, ja par vienu programmu divas ministrijas iesniedz desmitiem iebildumu un tos ķidājot paiet ne tikai mēneši, bet pat gadi.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece- Ozola DB šīs dienas numurā norāda, ka ES struktūrfondu līdzekļi Latvijas uzņēmējiem ir ļoti svarīgi savas konkurētspējas celšanai. Tomēr praksē ministrijas izturas tā, it kā tas tā nebūtu. Ierēdņu bezatbildības un pie varas esošo politiķu nespējas dēļ šos ierēdņus savaldīt un kontrolēt tiek nodarīts būtisks kaitējums Latvijas tautsaimniecībai. Ja uz Ekonomikas ministriju bez Raimonda Aleksejenko atnāktu vēl kāds fondu jautājumos tikpat spējīgs cilvēks, tad ir cerība, ka vismaz šajā ministrijā, kuras programmas ir īpaši būtiskas uzņēmējiem, lietas varētu notikt kaut cik raitāk. Pretējā gadījumā tik nolaidīga attieksme pret naudu, kas mūsu tautsaimniecībai tiek principā uzdāvināta, būs ar graujošu rezultātu, ko radījis nevis kāds ārējs ļauns spēks, bet gan pašu ierēdņi un politiķi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra