Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai jāpiedāvā konkrēti risinājumi norēķiniem sabiedriskajā transportā

Teju divus gadus marinēts un mocīts jautājums par to, kā sabiedriskajā transportā tiek identificēti un norēķinās braukšanas maksas atvieglojumus saņemošie pasažieri, beidzot bija nonācis valdības darba kārtībā. Vairākām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām bija iebildumi, kuru ņemšanai vērā tika dotas divas nedēļas. Koalīcijas partiju padome izlēma vēl nedēļu padomāt. Tas, ka politiķi būtu ieklausījušies invalīdu viedoklī, kas ir viena no braucēju kategorijām, kuras skars Ministru kabineta (MK) noteikumi, diezin vai varētu būt īstais iemesls.

Ja valdošās partijas nesatrauca, ko pensionāri darīs, kad, krīzei sākoties, tika samazinātas pensijas, tad diezin vai tām tagad rūp, kā lauku cilvēki ar īpašām vajadzībām tiks pie bankas bezkontakta maksājumu kartēm. Interesanti, ka šoreiz rīvēšanās notiek Vienotības iekšienē. Šīs partijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss valdības sēdē ironizēja par premjeres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieka, IT jomas uzņēmēja Normunda Berga aktīvi atbalstīto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) virzīto projektu.

Iespējams, ministram rīvē kantes tas, ka nevis Satiksmes ministrija (SM), bet PKC virza šo jautājumu. Savulaik SM un tās pārraudzībā esošā Autotransporta direkcija (ATD) ar šo jautājumu nevēlējās nodarboties, kaut arī to atbalstīja gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), gan Latvijas Pašvaldību savienība. Valdība problēmas risināšanu uzticēja PKC. Pēc LPPA aplēsēm ekonomija valsts budžetam no jaunās sistēmas veidotu piecus miljonus eiro, jo cita starpā ne iedzīvotāji, ne šoferi, ne uzņēmumi vairs nevarētu šmaukties, nepamatoti saņemot valsts dotāciju naudu. SM un ATD prasa aprēķinus un saka, ka sistēma izmaksās dārgāk, nekā PKC to iedomājas. Iepriekš gan tika paustas bažas, ka ATD lobē e-talona ieviesējas Rīgas karti.

Tā kā Jelgavas projektā, kur sīkmaksājumu kartes norēķiniem pilsētas autobusos jau no 2012. gada rudens izmanto skolēni, iesaistīta SEB banka un N. Bergam daļēji piederošs uzņēmums, abus vainoja savu interešu agresīvā lobēšanā. Tagad «sliktās» bankas tituls ticis Norvik bankai, kura, šķiet, vienīgā gatava pieslieties jaunās sistēmas ieviešanā. Savukārt citas bankas, iespējams, īsti tajā biznesu neredz, bet arī konkurentam kumosu atvēlēt negrib. Uz Komercbanku asociācijas trallināšanu, ka vajagot brīvu pieeju sistēmai, datu drošību un ērtumu lietotājiem, PKC, LPPA un N. Bergs atbild – tas viss jums būs. Puses viena otru nedzird un ieklausīties nevēlas. Risinājums gan ir vienkāršs – ja reiz SM u. c. netīk PKC piedāvātie MK noteikumi, lai uzliek galdā labākus vai piedāvā konkrētus uzlabojumus esošajiem, jo vairākas pilsētas jau sen tos gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru