DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepareizi uzsvari 25 gadu garumā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Tagad atjēgties, ka valsts jābūvē uz vietējā kapitāla pamatiem, ir kā pamosties no ziemas miega nākamajā rudenī

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska medijiem sacīto pērn lēnāka izaugsme Latvijai un «praktiski visām jaunajām dalībvalstīm» nāca komplektā ar ES fondu naudas plūsmas aizdambēšanos, pateicoties mūžīgo jauno dalībvalstu kolektīvi neveikli mestajam tiltam uz jauno plānošanas periodu 2014.–2020. gadam.

Savukārt turpmākajiem gadiem Latvijas ekspolitiķis līdz ar Eiropas kopekonomikas atveseļošanos paredz izaugsmes tempu paātrināšanos arī savā dzimtenē. Iekšzemes kopprodukts varētu sadūšoties uz labāku izaugsmi, taču – ir daži priekšnosacījumi, piemēram, eksporta tirgu plēšu aktīvāka darbināšana, patēriņa izaicinājumi un – arī investīciju atgriešanās. Pērn investīciju jomu draudīgi apspīdēja investīciju bilances dilstošais mēness. No ģeopolitiskajiem riskiem pat savilkās melni mākoņi un mētāja zibeņus par militāra apdraudējuma potenciālu. Šīs šautras trāpīja nekam citam kā investoru vēlmei investēt potenciālajā karadarbības zonā.

Saskaņā ar Lursoft pētījumu janvārī izdevies atgūt desmito daļu no pērn zaudētajām ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, (plašāk 10.02.2017. DB). 17 milj. eiro, kas veido investoru ieguldījumus šī gada pirmajā mēnesī, no vienas puses, signalizē par investīciju avota atjaunošanos. No otras – nesignalizē ne par ko, jo viena mēneša rezultātus nosaukt par investīciju atgriešanos būtu pat ļoti pārgalvīgi. Neiespējami prognozēt, vai šim avotam pietiks jaudas arī turpmākajiem mēnešiem. Turklāt jāņem vērā tas, ka investoru nepievilinās tikai skaisti iztapsēts «peļu slazds», nepieciešams arī izcils «siers» ar labu un ilgu pēcgaršu.

Vienīgais arguments investoram lūkoties Latvijas virzienā ir peļņa. Un kā gan citādi? Ārvalstnieks nekad neieguldīs rūpnīcā, ja pretī nesaņems resursu ekonomiju vai skaidras peļņas iespēju, kamēr vietējais uzņēmējs varbūt būs gatavs uzturēt darbavietas nomales ražotnē arī ar mazāku peļņu, tādā veidā zināmā mērā apliecinot arī sociālās atbildības jūtas pret savu miestu un savu valsti. Diemžēl valsts prasības abiem potenciālajiem rūpniekiem ir vienādas – kā ārvalstu korporācijai, tā vietējam bāleliņam. Deviņdesmitajos gados ārvalstu investori Latvijā varēja baudīt pat visai protekcionisku pretimnākšanu. Tolaik tika pieļauta kļūda, ļaujot dažādās nozarēs stabili ienākt ārvalstu kapitālam, bet vietējo atstājot uz sēkļa. Kamēr ārzemnieks neveiksmes gadījumā paceļ cepuri un aiziet, vietējais investors, jācer, visu ar zemi nenolīdzina. Skaudrs piemērs ir Liepājas metalurgs – kamēr gaidām naudīgāko no ārvalstu brīnumdariem, valsts ir atteikusies no iespējas, ka ražotni varētu par saprātīgiem nosacījumiem dot darbināt pašmāju uzņēmējiem, kamēr tas vēl ir (bija) iespējams. Līdz ar to tagad atjēgties, ka valsts jābūvē uz vietējā kapitāla pamatiem, ir kā pamosties no ziemas miega nākamajā rudenī. Novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā sokas 19,7 miljonus eiro vērtie Salu tilta pārbūves darbi

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salu tilta pārbūves darbu apjoms apsteidz plānoto darba apjomu – lai gan līgums paredz, ka būvdarbi jābeidz līdz 2020.gada beigām, būvnieks uzsver, ka lielāko daļu būvdarbu plānots pabeigt jau līdz šā gada beigām.

Uzņēmuma SIA ACB un Tilts būvdarbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis teica, ka, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, līdz oktobrim būs pabeigti jau 90% darbu, nākamajam gadam atstājot asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos un labiekārtošanas darbus. «Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi,» sacīja A.Sviķis.

Salu tiltam pašlaik tiek īstenota pārbūves otrā kārta, kura paredz demontēt pārvada segumu, izbūvēt jaunas hidroizolācijas, nostiprināt un atjaunot laiduma konstrukciju betona virsmas, kā arī izbūvēt jaunas deformācijas šuves.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs atzina, ka paveiktajos darbos netrūkst arī nepilnības - neesot pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē varot sadrupt daudz ātrāk, augsnei zaļajā zonā konstatēti dažādi piemaisījumi, kā stikls, akmeņi u.c. V.Reinbahs pauda bažas, ka lietus laikā tas ar laiku varētu veidot izskalojumus, bet sausā laikā radīt nevajadzīgus putekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegs un apledojums pirmdienas rītā daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 152 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienība.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Ainažu šoseja (A1) posmā no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;

Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei;

Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam;

Rīgas apvedceļi (A4 visa maršruta garumā;

Daugavpils šosejas (A6) visa maršruta garumā;

Jelgavas šoseja (A8) posmā no Jelgavas līdz Meitenei;

Liepājas šoseja (A9) no Kalnciemam līdz Apšupes krustojumam;

Rēzeknes šoseja (A12) visā maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Positivus vienā nedēļas nogalē «nokurina» 2 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties mūža garumā

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas ārējā sauszemes robežā norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 km garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 m platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā - pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 km garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 km garumā. Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, izbūvēs 147,8.

Pirmās kārtas piecos posmos, 45 km garumā, šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 m platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kolēģi vai dažādas barikāžu puses?

Juste Karpavičiūte, "Huawei" komunikācijas vadītāja Baltijā, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.

Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.

Uzticēšanās ir panākumu atslēga

Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Māris Ķirsons, 19.05.2023

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds Eiropā kļūst dzirdams biežāk un skaļāk, un starptautisku pasākumu rīkošana ir Latvijas eksporta prece, par to ir pārliecināti DB uzrunātie pasākumu rīkotāji.

Viņi uzsver, ka mums ir gana daudz talantīgu jomas profesionāļu, svinību organizatoru, augstā līmenī ir mākslinieku sniegums un ēdinātāju nodrošinātais serviss un maltītes.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai iegūtu tiesības rīkot pasākumu starptautiskam klientam, ir jāpierāda sevi konkursā, kurā tiek izskatītas vairākas kandidatūras. Bieži ārvalstu uzņēmumi Latvijā rīko vairāku dienu pasākumu, kas sākas ar konferenci vai semināru un noslēdzas ar saviesīgu daļu, tostarp kokteiļvakaru. «Tas ir mūsu darba stūrakmens, jau vairāk nekā desmit gadus strādājam ar starptautiskām kompānijām, kurām palīdzam izvēlēties Rīgu kā pasākuma norises vietu. Tai ir vairākas priekšrocības, tostarp ir labi avio savienojumi, svarīgs faktors ir telpu cena, ēdināšanas, mākslinieku, pasākuma vadītāju izmaksas, kas, salīdzinot ar Skandināvijas un citu Eiropas valstu izmaksām, ir pievilcīgas. Katrs labi padarīts darbs nes Latvijas vārdu ārpus valsts, uz Eiropas kartes tā jau ir sevi pierādījusi. Vidēji gadā organizējam vairāk nekā desmit starptautisku pasākumu, kuriem gatavojamies 9-12 mēnešus,» pauž notikumu mārketinga aģentūras Meduza īpašniece Dace Ozola. Viņasprāt, informācija par Latvijas paveikto šajā jomā ir skopa, jo korporatīvie pasākumi ir slēgti, ziņas par to norisi netiek plaši izpaustas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvarot Covid-19 pandēmiju, 2022.gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā varētu augt par 7-10%, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 2021.gadā cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu nevajadzētu, taču arī liels kritums, visticamāk, nebūs.

"Līdz šim ekonomikas kritums apdrošināšanas rādītājos vēl īsti nav parādījies, tādēļ var prognozēt, ka ietekme būs jūtama 2021.gadā. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi mums būs ierobežojumi un cik dziļu iespaidu uz ekonomiku tie atstās. Tādēļ 2021.gads būs interesants un vienlaikus arī sarežģīts. Cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu šajā gadā es neiedrošinātos, bet es arī negribētu domāt, ka mēs redzēsim lielu kritumu," teica Abāšins.

Viņa pauda cerību, ka šā gada pirmajā ceturksnī arvien plašāk notiks vakcinēšana, līdz ar to ekonomika arvien vairāk atdzīvosies un atgriezīsies normālākā ritmā. Ja tā notiks, tad gadā kopumā apdrošināšanas tirgus varētu strādāt "pa nullēm" vai pat būs neliels pieaugums, salīdzinot ar 2020.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā divi lauku puiši ar sirdsapziņu un humorizjūtu uzbūvējuši lielu biznesu.

Tas bija viens no pirmajiem hipijbiznesiem, ko aprija konglomerātu haizivis. Tam pareģoja bēdīgu galu, bet Ben&Jerry’s saldējums vēl joprojām tiek pārdots un ne bez finansiāliem panākumiem. Tas pat ir kļuvis par savdabīgu zīmolikonu alternatīvajiem un sociāli atbildīgajiem, ne vienmēr gan pozitīvā nozīmē.

Gandrīz mašīna

Žozefīnes lidojošā mašīna. Gandrīz, gandrīz tāds būtu šī slavenā saldējuma nosaukums. To ierosināja viens no līdzdibinātājiem, Bens Koens (Ben Kohen), bet diemžēl to noraidīja otrs līdzdibinātājs Džerijs Grīnfilds (Jerry Grienfield). Divi bērnības draugi, kuri abi bija pametuši skolas un nezinādami, ko pasākt ar dzīvi, izdomāja taisīt augšā biznesu. Kā būtu ar beigeļiem? Tām mīkstajām, sēklām nobērtajām maizītēm ar caurumu vidū? O, jā! To cepšanas aprīkojums gan bija pārāk dārgs un ne pa kabatai abiem draugiem. Un kā būtu ar saldējumu? O, jā! Viņi samaksāja piecus dolārus par tālmācības kursiem saldējuma meistarošanā un dabūja sertifikātu ar izcilību (gala eksāmenā varēja izmantot pierakstus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmuma Omniva apgrozījums Latvijā 2021.gadā palielinājies par 47 %, sasniedzot 18 miljonus eiro, bet uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 2,54 miljoniem eiro.

Līdztekus uzņēmums veicis arī būtiskus ieguldījumus pakomātu tīkla paplašināšanā, investējot tajā 2,8 miljonus eiro, uzstādot 92 jaunu pakomātu, kā arī paplašinot vairāk nekā 100 esošās iekārtas.

“2021. gadā ieguldījām lielas pūles pakalpojumu spektra diversifikācijā un to kvalitātes latiņas celšanā. Ar sasniegto esam apmierināti – lai arī veiktas lielas investīcijas, joprojām spējām nodrošināt ļoti strauju izaugsmi visos pakalpojumu segmentos. Arī šogad plānojam turpināt strādāt ar ievērojamu pieaugumu un īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu, uzstādot papildus 75 vienības” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

B.Krauze-Čebotare uzsver, ka 2022.gada uzņēmums plānojis ambiciozu apgrozījuma pieaugumu (+23%). Mērķi plānots sasniegt gan audzējot pakomātu sūtījumu apjomu, gan arī stiprinot savas pozīcijas e-komercijas biznesa pakalpojumu segmentā, arvien lielākam skaitam klientu nodrošinot pilna loģistikas cikla pakalpojumus – vienotu tiešsaistes norēķinu un piegādes risinājumu e-veikaliem, komplektēšanas un apstrādes pakalpojumus, kā arī ātru un uzticamu piegādes servisu visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Jaunais Porsche 911 Carrera T

Dienas Bizness, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 911 Carrera T Porsche atdzīvina 1968. gada 911 T pūristisko konceptu: mazāka masa, «īsākas» pārnesumu attiecības ar manuālo pārnesumkārbu un aizmugurējā piedziņa ar aizmugurējā diferenciāļa mehānisko bloķēšanu uzlabotam sniegumam.

Jaunā modeļa izskats ir aizgūts no 911 Carrera dizaina, un tā motors nodrošina 272 kW (370 ZS) lielu jaudu. 911 Carrera T (Porsche gadījumā «T» apzīmē «Touring») lepojas arī ar vairākām citām aprīkojuma vienībām, kas nav pieejamas 911 Carrera modeļiem, ieskaitot standarta aprīkojumā uzstādīto PASM (Porsche aktīvās piekares vadības sistēmas) sporta šasiju, kas ir pazemināta par 20 mm, Sport Chrono pakotni ar optimizētu masu, īsāku pārnesumkārbas sviru ar sarkaniem pārnesumu apzīmējumiem un Sport-Tex sēdekļu vidusdaļu. 911 Carrera T papildaprīkojumā ir pieejama aizmugurējā stūrējamā ass, kas nebija pieejama 911 Carrera modeļiem.

Ikviens 911 Carrera T aprīkojuma elements ir atlasīts, lai nodrošinātu optimālu sportiskumu un vieglu konstrukciju: Aizmugurējais vējstikls un aizmugurējie sānu logi ir izgatavoti no īpaši viegla stikla, savukārt durvju apdarē ir iestrādātas atvēršanas cilpas. Lielā mērā ir samazināta skaņas izolācija, nav pieejami papildaprīkojuma aizmugurējie sēdekļi, un tiek piedāvāta iespēja atteikties no Porsche komunikāciju sistēmas (PCM). Rezultāts: Pateicoties 1425 kg pašmasai, divvietīgais modelis ir par 20 kg vieglāks nekā 911 Carrera ar līdzvērtīgu aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Finanšu nozares asociācijas padomes apstiprinājuma saņemšanas par asociācijas jauno vadītāju izvēlēta Sanita Bajāre.

Sanita Bajāre asociācijas vadītājas pienākumus sāk pildīt no šī gada 25. novembra. Uz Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatu kopā bija pieteikušies vai tika uzrunāti 20 kandidāti. Atlases procesu veica personāla atlases kompānija Amrop.

“Par Sanita Bajāres kandidatūru balsoja vairākums Finanšu nozares padomes locekļi, atbalstot Sanitu Bajāri šim nozarei svarīgajam amatam. Finanšu nozares asociācija ir nozīmīgs sarunu partneris valdībai, parlamentam, uzņēmēju organizācijām, kā arī citām organizācijām, un mums kā asociācijai vienmēr ir bijis svarīgi būt novērtētam un konstruktīvam sarunu partnerim, līdz ar to ar Sanitas Bajāres pievienošanos turpināsim iesākto dialogu, lai stiprinātu gan finanšu sektora lomu valsts mērogā, gan arī palīdzot stiprināt finanšu sektora un valsts kopējo cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumiem," skaidro Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropa grib ierobežot ciršanu un sēšanu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā mūsu zemnieki ir līderi no apakšgala saņemto tiešmaksājumu apmērā, arī ražošanas ierobežojumi pēc 2020. gada tieši Latvijas lauksaimniekus var sist visstiprāk, skaudrā situācijā arī mežsaimnieki

ES mērķiem SEG emisiju samazināšanā un globālo klimata pārmaiņu mazināšanā vajadzētu būt solidāriem pret visām dalībvalstīm, balstītiem uz visām pusēm pieņemamu zinātnisko pamatojumu, nebremzējot valstu tautsaimniecības attīstību un nekavējot izaugsmi.

Eiropas Savienības topošā direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, ja uzsvari nemainīsies, draud būt par pamatīgu Eiropas lielvaru zābaka nospiedumu Latvijas augsnē. Ja pašlaik izmantotā aprēķina metodika netiks jēgpilni un atbilstoši Latvijas apstākļiem uzlabota un mūsu valsts pozīcija ES neizskanēs pietiekami skaļi līdz pat tam, ka Latvija būtu gatava bloķēt dokumentu, zemes īpašnieki pēc 2020. gada var nonākt strupceļā ar plāniem nodarboties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Ja valsts neizrādīs pietiekami lielu vēlmi aizstāvēt savas tautsaimniecības intereses tagad, pēcāk par to pati dabūs maksāt par saistību neizpildi. Kā iepriekš DB norādīja Zemnieku saeimas SEG emisiju eksperte Iveta Grudovska (18.04.2016. DB), nepieciešams īpašs Latvijas koeficients, kas atspoguļotu mūsu valsts lauksaimniecības specifiku, kas būtu jāiekļauj metodikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jelgavā par 21 miljonu eiro rekonstruēs kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru