Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

Līguma slēgšanas laikā gaisā virmoja vēsts: laika ES naudas savlaicīgai apgūšanai var nepietikt. Iespējams, ka tieši tādēļ – neizbēgamo soda naudu dēļ – pasūtījuma cena uzlēca no 20 līdz 22 milj. eiro. Šobrīd, kad modernizētāji mēnešiem iztielējušies, kurš ko procesā darīs, kaut vai savu interešu dēļ dara visu, lai  PV pazaudētu pēc iespējas mazāku daļu no ES fondu 13 milj. eiro vērtā līdzfinansējuma, jautājums ir par to, vai PV un Satiksmes ministrija spēs pārliecināt naudas devējus par iespējami mazākas līdzfinansējuma daļas atņemšanu.Diemžēl kā īsts «varonis», nozares problēmām birstot pār viņa galvu vienai pēc otras, satiksmes ministra p. i. Rihards Kozlovskis, sekojot savu priekšgājēju «labākajiem» paraugiem, uz nedēļu devies atvaļinājumā.

Taču tikai šeit ieskicētās viena iepirkuma problēmas vien ir pietiekams pamats, lai valdības stiķētāji beigtu rotaļāties ne tikai ar pasažieru pārvadājumu, bet arī visas transporta, tranzīta un loģistikas nozares nākotni. Ja nu izpildvaras personāliju izvēlētājiem savtīgās intereses (laikus jāieliek kāja Rail Baltica, elektrifikācijas un citu projektu durvīs) aizmiglojušas acis, tad vismaz topošajam ministram/ministrei vajadzētu pamācīties no priekšgājēju kļūdām. Proti, šūpojoties kā niedrei pretrunīgajā politiķu un aizkulišu spēlētāju radītajā vējā, var ar kaunu un negodu izlidot no amata, ieejot vēsturē kā neko sakarīgu neizdarījušais. Nozares ministra amatā beidzot būtu vajadzīgs pietiekami gudrs cilvēks, kurš spētu ātri aptvert daudzos un sarežģītos nozares problēmu jautājumus. Kā arī būtu pietiekami drosmīgs, lai citu politiķu vai interešu grupu virzītus, nozarei un iedzīvotājiem kaitīgus lēmumus noraidītu, nebaidoties tādēļ zaudēt savu amatu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra