http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(352).jpg
Laika gaitā ir piedzīvotas dažādas spontānas cilvēku sapulcēšanās vietas, un katrai no šādām reizēm ir kāds vairāk vai mazāk svarīgs iemesls. Pēdējās pāris dienas Latvijas iedzīvotāji intensīvi pulcējās pie bankomātiem, no makiem un kabatām konsekventi vilkdami laukā Swedbank maksājumu kartes.
Iemesls tam bija vienkāršs - visapkārt bija dzirdams, ka, iespējams, Swedbank ir radušās problēmas, un tādēļ varbūt nebūtu slikti, ja nauda tomēr glabātos maksā, nevis bankā. Neviens gan neko konkrētu nebija redzējis vai dzirdējis, bet kaut kā bija izdevies lielā sabiedrības daļā radīt nedrošības sajūtu, kas lika cilvēkiem salt, bezcerīgi ilgu laiku pavadot rindā pie bankomātiem.
Kāds notikušajam īsti bija iemesls - reālas problēmas, ļaunprātīgu baumu radīšana, nevainīgas bumas, kas pārauga masu psihozē, vai kas cits - to acīmredzot noskaidros atbildīgās institūcijas. Cerams, ka vismaz šoreiz Drošības policijas un citu institūciju darbībai būs kāds konkrēts rezultāts. Tāpat cerams, ka notikusī drūzmēšanās pie bankomātiem būs izrādījusies tikai rezultāts tam, ka mazas baumas laika gaitā pārvērtās par milzu lavīnu. Redz, ja tās ir izplatītas apzināti, tad šajā gadījumā, lai gan runa ir par vienu privātu kompāniju, šādu runu radīšanu var traktēt kā ļaunprātību pret Latvijas valsti. Jāņem vērā, ka Swedbank ir lielākā banka Latvijā, tā ir sistēmiska banka, un tās kraha gadījumā par šīs valsts ekonomikas nākotni runāt būtu stipri vien pagrūti.
Savukārt, runājot par parastajām baumām… Nav noslēpums, ka tās figurēja jau teju visu pagājušo nedēļu, svētdien sasniedzot kulmināciju. Iedzīvotāju arvien pieaugošais uztraukums šajā jomā ir tikai saprotams - trīs gadu laikā nebūtībā ir aizgājušas divas pietiekami būtiskas bankas, kas principā nevainīgus notikumus var likt uztvert saasināti. Piemēram, diez vai 2007. gadā kāds būtu pievērsis uzmanību faktam, ka banka X nolemtu slēgt kādu savu filiāli, bet tagad tas jau var radīt pamatu aizdomām. Tāpat nevajag pārmest ne banku vadītājiem, ne arī valsts amatpersonām, ka viņi jau iepriekš nav nākuši klajā ar paziņojumiem, skaidrojot, ka banka X vai banka Y ir stabila. Ja mūsu mūždien melojošie politiķi nāktu klajā ar šāda veida paziņojumiem par kādu no Latvijā strādājošajām bankām, grūti pat iedomāties, kas no tās būtu palicis pāri dažu turpmāko stundu laikā.
Un, protams, ir muļķīgi pārmest, ka kādas pašvaldības vadītājs sāk tās rīcībā esošo naudu sadalīt pa vairākām bankām, ņemot vērā jau minēto bēdīgi slavenās Krājbankas pieredzi. Pirmkārt, bez apgrozāmajiem līdzekļiem neviens negrib palikt. Otrkārt, valdības līmenī ir norādīts, ka tikai bezatbildīgi pašvaldību vadītāji visu naudu tur vienā bankā. Jā, dažādu notikumu rezultātā esam nodzīvojušies līdz paniskai dažādu procesu uztverei, nespējot atšķirt reālus draudus no «viena tante teica» līmeņa. Citiem vārdiem sakot, jebkuru baumu atspēkošana nereti rada vēl pamatīgāku baumu vilni, un bieži vien - ar neprognozējamām sekām.
