Lielo algu saņēmējus grib atstāt bez neapliekamā minimuma, tomēr attiecībā uz to, kas valstī ir «liela» alga, likumdevēji maldās neizpratnes džungļos


Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš jau sacēlis vētru Latvijas ūdens glāzē ar saviem ierosinājumiem demogrāfijas jomā, ir nācis klajā arī ar citām Latvijas nodokļu maksātāju vidi būtiski ietekmējošām idejām. Runa ir par neapliekamo minimumu, ko viņš ir rosinājis palielināt līdz 129 eiro mēnesī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru mēneša bruto darba samaksa nepārsniedz 536 eiro. Pēc Saeimā prezentētajiem datiem pērn šādu atalgojumu valstī saņēma aptuveni puse no visiem nodarbinātajiem, kas varētu būt neapšaubāmi ieguvēji, jo pašreiz neapliekamais minimums visiem ir vienāds – 75 eiro. Toties otrai iedzīvotāju pusei situācija vairs neizskatās tik spoža. Tiem, kas saņem 536 eiro lielu bruto algu, neapliekamais minimums varētu sarukt līdz 64,5 eiro, bet tiem, kas saņem tā saukto lielo algu – vismaz 1150 eiro – neapliekamā minimuma vairs nebūs vispār.



Tā kā Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā ir ierakstīta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada, tad deputāta Parādnieka ierosinājums varētu kalpot kā zināms lakmusa papīrs, lai notestētu sabiedrības reakciju. Un reakcija ir, kā liecina www.db.lv pie šīs ziņas publicētie lasītāju komentāri. Visvairāk neizpratnes ir par noteiktajiem sliekšņiem un kritērijiem attiecībā uz neapliekamo minimumu. Vai tie 1150 eiro bruto, kam jāatrēķina nodokļos viena krietna trešdaļa nost, lai saprastu, cik naudas cilvēks reāli saņem savā bankas kontā, tiešām būtu uzskatāmi par lielu algu? Liela alga, salīdzinot ar ko? Vai par «lielu» algu nevajadzētu runāt, ja šī summa, proti, 1150 eiro, cilvēkam vismaz būtu uz rokas? Savukārt, paraugoties uz cilvēku ienākumiem reģionos, tur caurmērā arī 300 eiro skaitās gluži pieklājīgi mēneša ienākumi – šajā kategorijā pēc Saeimas deputātu domām ietilpst ap 30% Latvijas iedzīvotāju.



Paklausoties, ko saka iedzīvotāji un ko runā un rosina Saeimas deputāti, kārtējo reizi acīs duras fakts, ka likumdevēju viedoklis, priekšstati un iniciatīva neiet kopā ar reālo dzīvi. Varbūt šie priekšstati par «lielajām» algām tiek uzturēti apzināti, lai reālā statistika nebūtu tik satriecoša? Turklāt ar šiem visnotaļ revolucionārajiem ierosinājumiem par neapliekamā minimuma diferencēšanu gluži kā aiz dūmu aizsega draud pazust kaut kas cits. Proti, pie varas esošie ir solījuši pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu, kam nākamgad vajadzētu nokristies vēl par vienu procentpunktu – līdz 22%. Taču, kā liecina finanšu ministra Jāņa Reira sacītais DB Uzņēmēju klubā, tagad tiek pieļauts, ka uz neapliekamā minimuma paaugstināšanas rēķina, kas realitātē pozitīvi skars visai nelielu sabiedrības daļu, IIN likmi varētu atstāt esošajā līmenī, kas ļoti izskatās pēc mēģinājuma neturēt vēlētājiem doto vārdu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra