Satikās, parunājās par dzīvi uz izklīda pa mājām... Tas ir īsais raksturojums nupat Rīgā notikušajām sarunām starp tiem Baltijas valdītu ministriem, kuri ir atbildīgi par transporta nozari.
Ministru tikšanās sarunu tēma ir bijusi jau diezgan ilgi daudzinātais starpvalstu dzelzsceļa projekts Rail Baltica 2. Protams, pats fakts vien, ka vairākas valstis ir apņēmušās īstenot kādu tautsaimniecībai būtisku transporta infrastruktūras projektu, ir apsveicams. Šeit gan būtu jāņem vērā vismaz pāris gana interesantu aspektu...
Pirmkārt, gadiem ilgie centieni vienoties par kopīgas atomelektrostacijas būvniecību Visaginā vismaz pagaidām ir beigušies ar čiku. Redz, tautu draudzība starp latviešiem, igauņiem un lietuviešiem ir tad, kad jābalso, sēžot pie televizora ekrāniem Eirovīzijas laikā, bet ar kopīga biznesa projekta realizēšanu mums ir grūtāk. Otrkārt, vajadzētu tomēr veikt rūpīgu analīzi par to, kā varētu būt attīstījušās tranzīta plūsmas 2025. gadā, kad Rail Baltica 2 projektu ir plānots pabeigt, lai neizveidotos situācija, ka vismaz daļai no tajā iesaistītajām valstīm nav gaidītā ekonomiskā labuma.
Tomēr interesantākais šajā gadījumā ir tas, ka divu šajā projektā iesaistīto valstu – Latvijas un Lietuvas – ministri ir gatavi pļāpāt par skaistiem dzelzceļa nākotnes plāniem, faktiski ignorējot faktu, ka jau šobrīd, «brāļi» lietuvieši ir, vienkārši sakot, nogriezuši sliedes uz mūsu valsti. Paradoksālākais ir tas, ka pat Lietuvā strādājošo uzņēmēju iniciatīva atjaunot sliežu ceļu uz Latviju, lai varētu nogādāt kravas uz Liepājas ostu, šīs kaimiņvalsts varas gaiteņos ir cietusi neveiksmi. Principā mums pat nav nekādas garantijas, ka gadījumā, ja Rail Baltica 2 projekts kādreiz nākotnē tiešām tiks realizēts, mūsu dienvidu kaimiņi kādu dienu nenolems dažus sliežu posmus pie Latvijas-Lietuvas robežas vienkārši aizvākt. Nenoliedzami, tas skan absurdi, bet tieši šādu soli lietuvieši, taisnību sakot, jau ir spēruši.
Pašreiz tiek runāts, ka, lai risinātu šo sliežu problēmu, kaut kad varētu tikt veidota darba grupa, bet... Kā zināms, nereti darba grupas veidošana nozīmē attiecīgā jautājuma klusu un mierīgu «norakšanu». Ir zināmas bažas, ka tā var notikt arī šoreiz. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka šo darba grupu ir iecere veidot uzreiz divu jautājumu risināšanai – sliedes pie Reņģes un fakts, ka kādreizējā Lietuvas aviokompānija FlyLAL joprojām tiesājas ar lidostu Rīga. Tātad principā vispareizāk to būtu nosaukt par sasāpējušo jautājumu grupu, kurā iesaistītajiem tā īsti nav atbildības par darba procesa rezultātiem. Tās tomēr ir divas pilnīgi aqtšķirīgas lietas ar absolūti dažādiem scenārijiem un droši vien arī iespējamajiem risinājumiem. Vienā gadījumā pie sarunu galda ir jāsēžas politiķiem, amatpersonām, bet otrā – juristiem. Atgriežoties pie Rail Baltica 2 jautājuma, jāteic, ka nenoliedzami ir labi attīstīt jaunus starpvalstu projektus, bet vispirms ir jātiek galā ar jau iepriekš uzsāktajām lietām.