Neprecīza ES direktīvas tulkojuma dēļ uzņēmējiem radīti zaudējumi, bet atbildīgo nav

Jaunā pārtikas produktu regula radījusi galvassāpes ne vienam vien Latvijas ražotājam. DB jau aprakstīja gaļas ražotāja Forevers pieredzi, kas bija centies precīzi ieviest direktīvas latviešu valodas tulkojumā prasīto. Proti, direktīvas latviskais tulkojums nepārprotami norādīja, ka uz gaļas un zvejniecības produkta iepakojuma obligāti norādāms pievienoto olbaltumvielu saturs un izcelsme. Daļa Latvijas uzņēmēju necentās šo prasību pildīt, bet, piemēram, Forevers ieguldīja naudu jaunā produktu marķējumā un godīgi norādīja, ka desām ir pievienotas sojas olbaltumvielas. Līdzīgi kā teicienā, ka neviens labs darbs nepaliek nesodīts, šāda ES direktīvas latviskajam tulkojumam precīzi atbilstoša rīcība rezultējās ar uzņēmuma produkcijas noieta kritumu. Tikai pēc tam, kad Forevers vērsās DB un nebūšanas ar jaunās regulas ieviešanu kļuva publiski zināmas, atklājās, ka patiesībā ES regulas nosacījumi ir daudz maigāki, jo uz iepakojuma esot jānorāda tikai pievienotās dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.

Jau vācu valstsvīrs Otto fon Bismarks sacīja, ka tautai nav jāzina, kā tiek taisītas desas un politika. Izskatās, ka Eiropas Savienība nekur pārāk tālu no šī teiciena nav aizgājusi, bet Latvijas atbildīgās institūcijas kārtējo reizi gribējušas būt svētākas par Romas pāvestu, kā jau tas absolūtā izpildīguma līderiem pienākas. Tagad ir sācies bezgalgarais birokrātijas process Briselē – Latvijas Zemkopības ministrija esot iesniegusi Eiropas Padomes juristiem – lingvistiem savus priekšlikumus regulas labojumiem, jo tulkojums jau angļu valodas pamattekstā it kā esot pārprasts. Taču galaversija vēl neesot saņemta un vispār nevarot zināt, ko Brisele uz to visu atbildēšot…

Taču, atgriežoties tuvāk pie zemes, katrai kļūdai ir savs vārds un uzvārds. Kļūdaini tulkojot regulas, parasti cieš ne tikai viens uzņēmums, lai gan arī tas ir nepieļaujami, bet veselas nozares. Turklāt atbildība gulstas arī uz konkrētajām ministrijām un citām valsts institūcijām, kuru pārraudzībā ir attiecīgais sektors un noteikto prasību ievērošana. Kamēr konkrēta vārda un uzvārda īpašnieki nesaņems reālu sodu par šādām «kļūdām», diemžēl nekas nemainīsies. Tikmēr mēs varēsim turpināt «cepties» par kārtējo Valsts kontroles ziņojumu, kas secina, ka līdzekļi nepamatoti tiek šķērdēti šur un tur – par ES prezidentūru, prettiesiskiem avansu maksājumiem u.c., bet viss vienkārši turpināsies tāpat kā līdz šim, jo «par to jau nekas nav». Premjere Laimdota Straujuma, aizliedzot skaļi pieminēt vārdu «konsolidācija», ar savas valdības ministriem turpinās izdomāt arvien jaunas atrakcijas, lai paņemtu vēl vairāk naudas no uzņēmējiem. Taču primāri ir jāsakārto situācija valsts pārvaldē, sākot ar tās bezatbildības izskaušanu uzņēmēju un nodokļu maksātāju priekšā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra