Ēnu ekonomikas apkarošanai piedāvā vairākas idejas, 
par kurām gan pagaidām nav zināms, kā un vai vispār tās darbosies


Saeimai kārtējo reizi pamanot, ka ēnu ekonomika valstī pārsniedz Eiropas vidējo līmeni, ķērusies pie pelēkās ekonomikas apkarošanas piecgades plāna. Jāsaka, ka, paskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par neiekasēto nodokļu apmēriem, aina paveras gana skarba: PVN plaisa 18,5%, sociālajam nodoklim – 26,6%, akcīzes nodoklim – 28,8%. Šie skaitļi rāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanā darba tiešām būtu pilnas rokas. Jau iepriekš skaidrs, ka katram tantukam, kas kaut ko notirgo, vai arī remontniekam amatierim policistu blakus nepieliksi, taču ēnu ekonomika veidojas arī no citām sadaļām – no nelegālā sektora, ko veido tādas lietas kā kontrabanda un narkotiku tirdzniecība, un nereģistrētās uzņēmējdarbības, kuras sastāvdaļa ir aplokšņu algas u.c., kas varētu būt īstais VID darbalauks. Taču, ja paraugās uz priekšlikumiem nepieciešamajai rīcībai, tad rodas zināmas šaubas par to efektivitāti.


Piemēram, viens no soļiem ir mikrouzņēmumu nodokļa režīma sakārtošana. Ja tas nozīmē pacelt mikronodokļa likmi, tad var izrādīties, ka tādā veidā patiesībā tiek izdarīts spiediens uz ēnu ekonomikas pieaugumu, nevis samazinājumu. Tajā pašā laikā nodokļu nemaksātājiem tiek solīta amnestija, ja turpmāk persona sola darboties tā sauktajā baltajā sektorā – gadus 20 veca ideja, kurai DB 90. gados piedāvāja pat savu likuma redakciju, taču tolaik šī ideja politiķiem nešķita pārāk simpātiska. Cits pasākums – neuzskaitīto darba stundu problēmas sakārtošana. Ar šo punktu principā var saprast obligāti maksājamā sociālānodokļa likmes ieviešanu, kas jāmaksā neatkarīgi no tā, cik stundu cilvēks realitātē nostrādā, kas, kā DB jau rakstīja, ir abpusēji griezīgs zobens. Savukārt aplokšņu algu apkarošana vispār ir grūti pierādāms parametrs, kas vairāk balstās uz pieņēmumiem – cik varētu būt, bija, būs… Principā tas arī ļauj izmantot VID kā instrumentu cīņai pret konkurentiem, jo pasūdzēties, ka konkurents maksā algas aploksnē, ir viegli, savukārt apvainotajam uzņēmējam sevi attaisnot var izrādīties krietni grūtāk. 


A priori tiek uzskatīts, ka ēnu ekonomikas līderi ir būvniecības, tirdzniecības, kā arī ēdināšanas sektori. Nesenie skandāli ar kases aparātu manipulēšanu kalpo par bāzi jauna kases aparātu regulējuma izstrādei. Ja tas nozīmē, ka katra lauku sīkbodīte tagad būs spiesta pirkt jaunu, advancētu kases aparātu, tad cik tas ir adekvāti? Ēnu ekonomika ir jāapkaro, bet svarīgi būtu, lai tiktu likts uzsvars tiešām uz tiem, kas krāpjas, nevis nešķirojot uzlikti jauni slogi visai Latvijas uzņēmējdarbībai. Svarīgs ir balanss un pirmām kārtām politiķi varētu sākt ar aktīvu savu rindu attīrīšanu no elementiem, kas, piemēram, jauna auto iegādē uzskata, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir normāla prakse.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra