Nākamā gada valsts budžeta plāni
un valdības rīcība liecina par gatavošanos krīzei


Kad paklausās politiķu sacītajā par ekonomisko situāciju valstī un nākotnes prognozēm, tad varētu domāt, ka viss ir vienkārši lieliski. Esam IKP izaugsmes līderi Eiropas Savienībā, un Finanšu ministrijas apkopotās prognozes liecina par rēķināšanos ar stabilu pieaugumu arī nākamajos gados. 


Tāpat palielināšoties arī nodarbinātības un vidējās algas rādītāji. Krievijas krīze un sankcijas ir tāds nieks vien, eirozonas grūtības – nebūtiskas, īsi sakot, ir labi un būs vēl labāk. Tomēr valdības ieceres un rīcība nākamā gada budžeta sakarā realitātē liecina par pilnīgu un totālu konsolidāciju, lai gan šo vārdu premjere Laimdota Straujuma vēl nesen aizliedza minēt, runājot par pašreizējo valsts finanšu situāciju.


Neskatoties uz optimistiskajām tautsaimniecības prognozēm, nākamā gada budžeta kontekstā pašlaik tiek diskutēts par dažādu nodokļu celšanu: par pirmsvēlēšanu solījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas sakarā, visticamāk, varam aizmirst, toties tiem, kam mēneš-
alga pārsniedz 4000 eiro, var būt jārēķinās ar tā dēvēto bagātnieku nodokli. 


Miljonus eiro valdība cer iegūt caur akcīzes nodokli, turklāt, ja pirms brīža piesardzīgi tika minēta akcīzes celšana alkoholam, tagad šie plāni attiecas arī uz degvielu.


Ir plānots paaugstināt uzņēmumu (nevis ministriju) vieglo transportlīdzekļu nodokļu likmes, atceļot nākamgad paredzēto atteikšanos no šī nodokļa maksāšanas avansā. Tāpat grib ieviest minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, diferencēt neapliekamo minimumu un diferencēt IIN.


Šie pasākumi tiek skaidroti kā mazāk turīgā sabiedrības slāņa stāvokli uzlabojoši, taču, iedziļinoties sīkāk, kalpos valsts budžeta papildināšanai kaut vai īstermiņā. Piemēram, mazo algu saņēmēji, ja diferencētais neapliekamais minimums tiks ieviests pašreizējā redakcijā, patiesībā 15 vai pat 18 mēnešu garumā būs spiesti kreditēt valsti, pieciešot mazākus ienākumus nekā pirms diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. 


Palielinot nodokļus, valsts no uzņēmējiem prasīs vairāk, tomēr nav redzams nekāds konkrēts valdības plāns, kā stimulēt investīcijas un reālu ekonomikas izaugsmi. Tiek prasīts arvien vairāk, pretim dodot vien neizpildītus solījumus un muļķīgu mānīšanos, ka viss ir labi.


Taču paņemšanas iespējas no nodokļu maksātājiem nav bezgalīgas. Esošā situācija skaidri parāda pretrunu starp cipariem Excel tabulās, ko valsts pārstāvji mēdz lepni rādīt prezentācijās, un reālo situāciju valsts ekonomikā. Arī prasība par 3% samazināt teju visu ministriju budžetus liecina par nepieciešamo konsolidāciju, vienalga, vai šis vārds tiek vai netiek minēts skaļi. 


Atliek secināt, ka krāšņie veiksmes stāsta un izaugsmes rādītāji ir atdūrušies skarbā jostas savilkšanas realitātē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra