Finanšu ministrijai ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar nodokļu slogu 28%, kas esot zemākais Eiropas Savienībā


Lai arī Latvijas nodokļu maksātāji uz savas ādas neizjūt to, ka šejienes nodokļu likme būtu ārkārtīgi zema, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kā ziņo aģentūra LETA, turpina uzsvērt to, ka ar tik zemu nodokļu slogu, kāds ir Latvijā, mēs ilgstoši dzīvot nevarēsim. Tāpēc notikšot pamatīga Latvijas nodokļu sistēmas revīzija, piesaistot starptautiskus ekspertus, jo esot jāsaprot, kādā veidā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Teksts par zemo nodokļu sloga valsti varētu būt īpaši «iedvesmojošs» tiem, kas ir bijuši spiesti meklēt dažādus legālus optimizācijas ceļus, lai savilktu kopā galus. Savukārt starptautisko ekspertu piesaiste liek uzdot jautājumus, ar ko tad nodarbojas mūsu Finanšu ministrijas ierēdņu aparāts, ja pašu izstrādātās sistēmas revīzijai un saprašanai vajadzīga palīdzība no malas? Privātajā biznesā, saprotot, ka nepieciešamā kompetence rodama ārpus uzņēmuma, attiecīgajām štata vietām tiktu meklēti labāki speciālisti vai arī segments tiktu nodots ārpakalpojumā, bet valsts lietas mums jau ir ierasts kārtot ar dažādiem konsultantiem. Četriem gadiem bija jāpaiet, lai saprastu, kur valsti ir «aizkonsultējis» vietējais konsultants Prudentia. Nodokļu gadījumā viedums tātad tiek gaidīts no ārvalstu ekspertiem.



Nav jau tā, ka mūsu pašu eksperti neko par nodokļiem nebūtu izsecinājuši. Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumā teikts, ka Latvija nepilnīgi izmanto PVN ieņēmumu potenciālu, kā arī varētu vairāk ieņemt no īpašuma un vides nodokļiem. Par PVN skaidrs – ne jau likme par zemu, bet nodokļu nomaksas izvairīšanās shēmu par daudz un Valsts ieņēmumu dienests joprojām ar tām netiek galā. Savukārt, runājot par īpašuma nodokļiem, te nu vajadzētu tomēr izturēties ar izpratni. Jā, var visiem vienādi pacelt Nekustamā īpašuma nodokli. Līdz ar to noteikti veidosies īpašumi, par kuriem cilvēki augsto nodokli nevarēs samaksāt, notiks piespiedu izsoles un zināma veida teritorijas atbrīvošana. Viena lieta, ja tas notiek par ekskluzīviem uzskatītos rajonos, bet kas ir ar reģioniem? Ziņojumā secināts, ka arī pārāk plašie nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi samazina nodokļu ieņēmumus – te esot potenciāls iekasēt vairāk. Iekasēšanas iespējas nav bezizmēra, jo īpaši no Krievijas sankciju skartajiem zemniekiem. 



Skaidrs, ka var uzlikt zemei lielāku nodokli, bet tāpēc no tās nevarēs novākt vairāk graudu vai iegūt vairāk piena no ganāmpulka. Ja reiz nolemts celt nodokļus, tad, lūdzu, cilvēka veselību graujošiem produktiem – ne tikai alkoholam, bet arī pārlieku sāļajai, saldajai un ar kaitīgiem taukiem pārbagātajai pārtikai. Tāpat nodokļu slogu varētu pārdalīt par labu enerģijas ražotājiem no vietējiem energoresursiem. Tad vismaz būtu saprotams, ka valstij ir kāds konkrēts pozitīvs politikas mērķis.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra