Ukrainas un Eiropas konflikts ar Krieviju, kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie dabasgāzes piegāžu pārtraukuma, ļautu no jauna pārdalīt pasaules gāzes tirgu, dodot labas izredzes ASV.
Jau labu laiku mēs lasām par enerģētikas revolūciju, ko Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) dažu gadu laikā izdevies panākt ar savu slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību. Jaunākie Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka 2013. gadā ASV enerģijas neto imports sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, par ko jāpateicas tieši vietējās slānekļa gāzes un naftas ieguvei. Turklāt maksimums šajā ziņā vēl nav sasniegts. ASV līdz pilnībai noslīpētās tehnoloģijas arī vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Francijai, Vācijai un Ukrainai ļāvušas sapņot par savas slānekļa gāzes industrijas attīstību, tikai... Tirgus jau ir sadalīts.
Ne jau pirmo gadu Eiropā cilātas runas, ka ir slikti būt tik lielā mērā (vidēji 30%, bet dažviet pat 100%) atkarīgiem no Krievijas gāzes, bet tā īpaši neviens no šī resursa aizmukt nemēģināja, jo tas bija finansiāli izdevīgs. Arī zaļā revolūcija jeb atjaunojamie energoresursi sāka buksēt, jo ražotāji sāka īdēt par pārāk augstām izmaksām un zaudētu konkurētspēju globālajos tirgos, kas savukārt pamazām veda tajā virzienā, ka viena otra Eiropas valsts, tāda kā Lielbritānija un Nīderlande, ar vērienīgiem «zaļajiem» projektiem sāka piebremzēt. No šāda viedokļa ir skaidri redzams – lai saglabātu uzsākto virzību un neļautu nogrimt lielām investīcijām, bija nepieciešams ģeopolitisks grūdiens. Pat tiem, kas nevēlas nedz attīstīt sazvērestības teorijas, nedz piekrist komponistam un bijušajam Saeimas deputātam Imantam Kalniņam, kurš NRA izteicies, ka Amerika pašlaik izmanto Eiropas Savienību kā tādu lielu tauriņu ķeramo tīklu, lai noķertu tās Austrumeiropas valstis, kuras savulaik bija PSRS ietekmes zonā, nākas atzīt, ka vismaz no biznesa izdevīguma viedokļa atsevišķas valstis varētu būt pat ļoti ieinteresētas, Krieviju no globālā gāzes tirgus atbīdīt, lai ar kuģiem vadātu savu gāzi pa visu pasauli vēl intensīvāk nekā līdz šim. Jā, ASV pagaidām nav pietiekami attīstītas gāzes eksporta iespējas, arī apjomi vēl nav tādi, lai globāli aizstātu Krieviju, tomēr tirgus esamība jau vien ir labs stimuls ekspansijai.
Katrā ziņā ASV publiskajā retorikā dominē daudz skarbāka nostāja un prasības pēc sankcijām sakarā ar Krievijas rīcību Krimā, nekā tas vērojams Eiropā, kas tieši robežojas gan ar Krieviju, gan Ukrainu. Eiropas Savienībā (ES) labi saprot, ka būs tieši jāiesaistās Ukrainas un Krievijas attiecību mezgla atsiešanā un ka esošā konfliktsituācija, visticamāk, uz zināmu laiku iesaldēs uzsāktos Eiropas un Krievijas sadarbības projektus, bet lielās Rietumeiropas kompānijas nebūt nav ieinteresētas savu biznesu Krievijā pārtraukt. Mazajā Latvijā joprojām daļa iedzīvotāju tiecas ignorēt to, ka mūsu robeža ir tieši ar Krieviju un ES, nevis ar ASV, ka 70% kravu mūsu ostās ir tieši Krievijas kravas un tās nozīmē gan ienākumus, gan darbavietas. Taču arī pie mums valdība skatījusi Krievijas ekonomisko sankciju risinājuma variantus, kuros dominē tieši sašķidrinātās dabasgāzes projekti. Nav jau noliedzams fakts, ka 100% atkarība no kāda partnera nekad nav ilgtspējīgs risinājums un krīzes brīdis ir labs moments, lai attīstītu alternatīvas un arī izmantotu situāciju sava biznesa labā. Kas attiecas uz lielo ģeopolitiku, ASV un tādas gāzes eksportētājvalstis kā Katara un Nigērija, visticamāk, nekavēsies ne mir- kli, lai no šīs situācijas gūtu maksimālu labumu. Āzijā augstas gāzes cenas pašlaik uztur Japāna, kas pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas no šī energoresursa ir stipri atkarīga. Savukārt Eiropas un Krievijas attiecību atsalums stiprina Ķīnas un Krievijas saites un savstarpējo sapratni daudzos jautājumos. Vai Eiropa no Krievijas pastiprinātas pievēršanās Āzijas tirgum būtu finansiāla ieguvēja, pagaidām paliek neatbildēts jautājums. Latvija līdz šim no Krievijas tirgus atvērtības ir bijusi ieguvēja, ko biznesa vajadzībām varētu izmantot vēl vairāk, taču to nebūs viegli izdarīt, ja mazā Latvija kāda lielā spēlētāja interesēs izietu boksa ringā ar Krieviju, piedraudot ar nokautu.
