Neskatoties uz dažādām prognozēm, ārējie signāli vedina domāt, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu arī paātrināties

Lai arī netrūkst dažādu šķēršļu, kas saistīti ar dažādu nodokļu aspektu izraisītiem kavējumiem Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā, daudziem pārtikas ražotājiem slēgto Krievijas tirgu un bažām par atsevišķu Dienvideiropas valstu finanšu disciplīnas ietekmi uz eirozonas attīstību, ir pamats domāt, ka Latvijas tautsaimniecības ceļš, lai arī lēzeni, taču dosies kalnup.

Viena no pazīmēm, kas vedina domāt optimistiski, ir Centrālās statistikas pārvaldes ātrais valsts iekšzemes kopprodukta novērtējums gada pirmajā ceturksnī, kas norāda uz to, ka apmēram pusotru gadu ilgušais tautsaimniecības izaugsmes tempu samazinājums beidzot ir apstājies. Turklāt šī gada sākums ir vainagojies ar labām ziņām no apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības sektora. Piemēram, martā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaides apjoms gada izteiksmē sasniedzis 7,6%, kas ir augstākais pieauguma temps vairāk nekā divu gadu laikā.

Atsevišķas pazīmes liecina, ka tempi varētu uzlaboties vēl saistībā ar labvēlīgajām prognozēm par letarģiskā miegā snaudošās Rietumeiropas ekonomisko attīstību. Eiropas Centrālās bankas finanšu aktīvu uzpirkšanas programmas īstenošana jau ir vainagojusies gan ar eirozonas, gan visas Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes prognožu palielināšanu, kas savukārt varētu liecināt par to, ka Latvijas uzņēmumu eksporta iespējas uz Rietumeiropu varētu palielināties.

Kā viens no potenciālajiem Latvijas ekonomikas kavēkļiem tiek minētas ekonomiskās problēmas Krievijā un šīs valsts valūtas krīze. Krievijas ekonomikas nedienām diezin vai drīzs gals ir redzams, tomēr attiecībā uz vietējo valūtu zināmi uzlabojumi ir vērojami, tādējādi kaut nedaudz uzlabojot eksporta iespējas. Vēl pavisam nesen – gadu mijā vienu eiro varēja nopirkt par 72 – 73 rubļiem, taču patlaban Krievijas valūtai ir izdevies nostiprināties un viena eiro vērtība svārstās ap 57 rubļu atzīmi. Protams, situācija ir sliktāka nekā pagājušā gada pavasarī vai vasaras sākumā, taču ir izdevies panākt situācijas stabilizēšanos, ko atsevišķi uzņēmēji pagājušā decembra rubļa krīzes laikā uzskatīja par noteicošu faktoru, lai eksports uz Krieviju varētu sekmīgi turpināties. Šajā gadījumā situācija ir pat vēl labāka, jo kaimiņvalsts valūtas vērtība kopš gada sākuma ir pakāpusies vairāk nekā par 20%. Tiesa gan, daudz kas ir atkarīgs no tā, vai pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdamās ziņas par algu un pensiju izmaksu kavēšanos Krievijā neizvērtīsies vispārējā ekonomiskā haosā. Taču, ja runājam par mūsu valsts attīstības perspektīvām gan Eiropas, gan Krievijas kontekstā, labās ziņas no ražojošā sektora vedina domāt, ka tautsaimniecība ir uz pareizā ceļa. Vismaz pagaidām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra