Ekonomikas dati norāda uz visai ierobežotu tirgus apjomu, kas kavē arī valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.
Nesen SEB banka nāca klajā ar uzņēmēju aptaujas rezultātiem, paužot, ka Baltijas valstu lielākie uzņēmumi sevišķi nesteidzas izmantot zemās procentu likmes, lai piesaistītu finansējumu savas darbības paplašināšanai, un šobrīd lēta ilgtermiņa finansējuma piesaisti apsverot vien 17% kompāniju. Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. Ja paļaujamies uz viedokli, ka globālajai finanšu sistēmai tuvākajā laikā nekas nedraud un saprātīgu aizņemšanos var neuzskatīt par bīstamu, tad nākotnes ekonomiskās attīstības kontekstā aptaujas rezultāti viennozīmīgi ir slikti. Tie vienlaikus norāda uz pašreizējām Latvijas un arī Eiropas ekonomikas ēnas pusēm.
Lai arī veikalos var novērot to, ka iepirkumu grozi ir kļuvuši pilnāki nekā pirmajos pēckrīzes gados, droši vien ne viens vien tirdzniecības centrs mazpilsētās saskaras ar to, ka mazajiem veikaliem domātās tirdzniecības telpas netiek pilnībā izmantotas. Proti, lai arī strādājošo iedzīvotāju rocība pēdējā laikā ir nedaudz palielinājusies, iepirkšanās ārpus pirmās nepieciešamības preču segmenta vairs nenotiek ar lielu degsmi. Algu pieaugums, ja tāds ir, šķiet, vairāk tiek novirzīts uzkrājumu veikšanai, nevis tēriņiem, neraugoties uz to, ka banku depozīts šobrīd nekādu ienesīgumu nesniedz. Tas norāda, ka tirgus izaugsmes iespējas vismaz pagaidām ir ļoti ierobežotas un sniedz vismaz daļēju atbildi uz jautājumu, kāpēc pat lielie uzņēmumi uz finansējuma piesaisti raugās visai piesardzīgi.
Jāpiebilst, ka patlaban gan Latvija, gan Eiropa kopumā saskaras ar visai akūtu inflācijas trūkumu, kas, lai arī lielā mērā ir saistīts ar izejvielu cenu samazināšanos pasaulē, tomēr signalizē par zināmām grūtībām palielināt preču un pakalpojumu cenas. Tas savukārt var nozīmēt peļņas kritumu un nerada vēlmi veikt investīcijas, jo, lai arī nauda lēta, tā tomēr ir jāatgriež aizdevējam, bet pašreizējās tendences gan ražotāju cenu, gan patēriņa cenu jomā var vedināt uz aizdomām, ka tas nebūs viegli.
Korporatīvās peļņas kritums par problēmu var kļūt ne tikai Latvijā, bet arī globāli. Turklāt arī ekonomikām, kas pēdējā laikā spēj uzrādīt noturīgu izaugsmi. Pagājušās nedēļas beigās tika publicēta informācija, ka deviņas desmitdaļas ASV fondu tirgus indeksā Standard & Poor’s 500 ietilpstošo uzņēmumu, kas tobrīd bija paziņojuši savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītājus kopumā, rēķinot gada izteiksmē, piedzīvojuši peļņas kritumu par 1,5%. Svarīgs ir ne tik daudz procentuālais skaitlis, cik fakts, ka šis ir pirmais peļņas samazinājums kopš 2009. gada, tādējādi norādot, ka cenu stagnācija var kļūt par ekonomiski bremzējošu faktoru.