Atkarība no Krievijas eksporta tirgus pamazām kļūst mazāka, vienlaikus nostiprinās pozīcijas citās valstīs



Sankciju karš, kas uzvirmoja pēc Krievijas veiktās Krimas pussalas okupācijas, daudziem lika izteikt viedokli, ka dažādu ekonomisko ierobežojumu rezultātā paši nonāksim krīzē, sevišķi pēc kaimiņvalsts ieviestajiem ierobežojumiem pārtikas eksportam pagājušā gada augusta sākumā. Protams, bez spriedzes nav iztikts, tomēr nākas atzīt, ka galvenos sarežģījumus eksportam uz Krieviju veicināja šīs valsts ekonomikas mazspēja turēties pretī satricinājumiem pasaules izejvielu tirgos un lielā mērā ar to saistītā rubļa vērtības mazināšanās. Kā savulaik aprēķināja ekonomisti, Krievijas noteiktās sankcijas tiešā veidā attiecas vien uz pusprocentu no Latvijas kopējā eksporta, bet netiešā veidā droši vien būtu iespējams zaudēt vēl kādus pāris procentus. Gadu pēc tam, kad sākās satricinājumi Krimā un Ukrainas austrumdaļā, līdz ar to savstarpēji sankciju draudi Rietumu un Krievijas starpā, samērā droši varam teikt, ka ar izmaiņām eksporta konjunktūrā Latvijas ekonomika tikusi galā samērā labi. Tas atspoguļojas gan statistikas datos, gan arī uzņēmēju noskaņojumā. Daudziem gaidītā apjomu samazinājuma vietā pērn eksports palielinājies par 2%, turklāt, kā rāda statistikas apjomi naudas izteiksmē, tikai uz vienu pašu Lielbritānijas tirgu tie auguši daudz straujāk par tiem, kas zaudēti Krievijā. Turklāt šķiet, ka izaugsmes tempi pat sāk paātrināties, jo, piemēram, janvārī eksports gada izteiksmē palielinājies par 5,4% – līdz 786,2 miljoniem eiro. Turklāt, ja runājam par tā dēvētā «tīrā eksporta» apjomiem, atskaitot inflācijas ietekmi, aina vismaz šķietami kļūst vēl pievilcīgāka, jo ražotāju cenas uz ārvalstīm izvestajai produkcijai janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ir sarukušas par 0,6%. Protams, viens mēnesis nav nekāda norāde vispārējai tendencei, tomēr arī pagājušā gada pēdējā ceturksnī eksporta izaugsmes tempi bija palielinājušies apmēram līdz 3% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2013. gadā, kad par kaut kādām savstarpējām sankcijām varēja iedomāties vien retais.



Par to, ka izaugsmes potenciāls ir, liecina arī daudzu uzņēmēju noskaņojums. Saskaņā ar SEB bankas veiktu aptauju, 63% no Baltijas lielāko uzņēmumu 150 vadītājiem atzinuši, ka šogad prognozē apgrozījuma pieaugumu, turklāt 21% uzskata, ka tas pārsniegs 10%. Lielākā daļa respondentu izaugsmi saista ar ES tirgiem. Protams, nekādā ziņā nevar teikt, ka piena ražotājiem vai zivju pārstrādātājiem šobrīd būtu iemesls īpaši priecāties, tomēr ekonomiskie satricinājumi Krievijā galu galā varētu veicināt arī šo tautsaimniecības nozaru lielāku pievēršanos tirgiem ar ilgtspējīgāku potenciālu. Šādas izdarības ir un to apliecina gan iespējamība Latvijas piena produktiem nonākt Ķīnas tirgū, gan atziņas, ka ar iespaidīgajām investīcijām mašīnbūvē un metālapstrādē nākamajos gados «smagā rūpniecība» varētu piedzīvot samērā būtisku uzrāvienu arī tad, ja Liepājas metalurga darbību nebūtu izdevies atjaunot.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra