Norobežojoties no nodokļu reformas augstākās misijas, kuru apcer finanšu ministre, notiek mērķtiecīga virzība uz to, lai degvielas izmaksas Latvijā kļūtu par tautsaimniecību bremzējošu faktoru
Lai gan sabiedrība tiek aicināta nekurnēt par atsevišķām skrūvītēm nodokļu reformas ratos, lai nenobremzētu reformas gaitu, atsevišķas izmaiņas plānotas ar tādu efektu, ko tieši vai netieši jutīs ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs – kā precīzi mērķētu bliezienu maksātspējai.
DB (28.03.2017.) jau rakstīja, ka pašlaik tiek apspriests ierosinājums par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu līdz pat 24% benzīnam, dīzeļdegvielai, tāpat sašķidrinātajai naftas gāzei. Pirmais elpas pūtiens akcīzes pumpēšanai varētu notikt jau pavisam drīz, nākamgad, nākamais iecerēts 2020. gadā. Lielāko ietekmi šī spārnotā ideja atstātu uz benzīna patērētājiem, bet dīzeļdegvielai un gāzei pieaugums plānots mērenāks pieaugums – par 11–12%. Lūk, arī iepriekš premjera deklarētā nodokļu pārnešana uz patēriņu... Skāde vien, ka šādus nodokļu manevrus nevar sinhronizēt ar kaimiņvalstīm vai pat vēl plašāku valstu loku, lai necietu pašmāju uzņēmēju konkurētspēja.
Akcīzes kāpināšana kalpotu arī kā kompensācija gaidāmajai iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanai par 3% un neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Tomēr šo izmaiņu ietekme sagaidāma ievērojami plašāka, spiežot uzņēmējus transportēšanas izmaksu pieauguma dēļ attiecīgi palielināt cenas. Tas varbūt vēl varētu būt risinājums vietējā tirgū, bet ārējos tirgos mūsu ražotāji šī lēmuma dēļ var zaudēt savas līdzšinējās pozīcijas, jo eksportā palielināt cenas, attaisnojoties ar Latvijas valdības īstenotām nodokļu pārbīdēm, nevarēs. Vēl paliek variants absorbēt izmaiņas klusuciešot. Tātad – palielināsies biznesa izmaksas un cietīs peļņa.
Latvijā degvielas izmaksas tuvinās Rietumeiropas līmenim, no Vācijas vai Francijas atpaliekot maznozīmīgi, piemēram, par četriem centiem par litru autogāzes vai 11 centiem dīzelim. Tajā pašā laikā pirktspējas līmeņi nav salīdzināmi. Pašlaik, norobežojoties no nodokļu reformas augstākās misijas, par kuru runā finanšu ministre, notiek mērķtiecīga virzība uz to, lai degvielas izmaksas Latvijā kļūtu par tautsaimniecību bremzējošu faktoru. Oficiāli pārdotās degvielas patēriņš, kas rāda legālās degvielas tirdzniecību, šļuks uz leju. Tas dos darbu melnās ekonomikas kardināliem, tāpat veicinās Latvijas braucēju iepirkšanos Lietuvā. Samazinoties legālās degvielas tirgošanas apjomiem, saruks arī Finanšu ministrijas spekulētie papildus ieņēmumi valsts budžetam uz komerctransporta un citu braucēju rēķina. Turklāt tas atstās visplašāko ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām, jo neba degvielas patēriņš ir būtiska izmaksu sadaļa tikai pārvadājumos un meža nozarē. Kārotie miljoni tomēr būtu jāmeklē gudrāk, ne tikai kožot biznesam un sabiedrības maciņam, bet lūkojot, vai miljonu pārplūdes nenotiek pašas valdības tēriņos. Sevišķi tagad, kad Valsts kanceleja zaudējusi šefu, kurš vismaz savā retorikā bija apņēmies kļūt par liekēžu «rīkļurāvēju» valsts pārvaldē.