Straujais produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecības nozarēs vedina domāt, ka preču eksporta izaugsmes tempi palielināsies

Raugoties uz valsts ārējās tirdzniecības statistiku augustā, no pirmā acu uzmetiena varētu domāt, ka ekonomiskā izaugsme eksporta tirgos ir apstājusies un tas pats drīzumā notiks arī pie mums. Šādu iespaidu varētu radīt eksporta apjomu samazināšanās par 3,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi. Tomēr dati liecina, ka Eiropā, kas ir Latvijas eksporta preču galvenais noieta tirgus, ekonomiskā izaugsme paātrinās.

Citādi ir ar Krieviju, kuras politiskie un ekonomiskie procesi lielā mērā vainojami mūsu valsts augusta ārējās tirdzniecības statistikas blaknēs. Tomēr tiem, kuri uzskata, ka Krievijas iepriekš pieņemto lēmumu un ekonomisko procesu dēļ mūsu valsti sagaida vispārējs un dziļš kritums eksportā, vai, nedod Dievs – kaut kāda ekonomiskā krīze, ir vērts pievērst uzmanību Latvijas kopējai eksporta statistikai. Pašreizējos apstākļos tā neizskatās peļama. Saskaņā ar Centrālās statistikas  pārvaldes informāciju, šī gada astoņos mēnešos, salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, Latvijas kopējais eksports pieaudzis par nepilniem diviem procentiem.
Jāpiebilst, ka laika periods no pagājušā gada janvāra līdz augustam Latvijas eksportētājiem Krievijā bija ievērojami labāks nekā patlaban, jo rubļa kurss bija krietni augstāks un šo periodu vēl visai maz skāra kaimiņvalsts noteiktie ierobežojumi mūsu pārtikas eksportam. Tādējādi faktiski patlaban var uzskatīt, ka, vismaz pēc kopējā valsts eksporta apjoma naudas izteiksmē, Krievijas radīto bedri Latvijas uzņēmumiem ir izdevies aizbērt. Pavisam cita lieta ir atsevišķu nozaru, piemēram, zivju apstrādes nedienas, kur tuvākajā laikā situācija, visticamāk, saglabāsies visai sarežģīta.

Ja runājam par rūpniecību vispār, tad aina izskatās daudz priecīgāka, nekā daudzi iedomājas. Proti, gada astoņos mēnešos, attiecībā pret šo pašu periodu pērn, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā ir palielinājusies par 5,9%. Tas lielā mērā norāda, ka ražotāji saskata realizācijas iespējas, turklāt lielākā daļa produkcijas tiek pārdota ārvalstīs. Minētais pieaugums sasniegts par spīti pārtikas rūpniecības mīnusiem, kur gada laikā ražošanas apjomi kritušies par 4,6%.

Lai arī pašreizējā situācijā var izklausīties pārdroši, tomēr šķiet, ka arī pārtikas rūpniecībā situācija varētu uzlaboties. Tas saistīts ar strauju pārtikas produkcijas eksporta palielināšanos uz vairākām Rietumeiropas valstīm. Pārtikas un dzērienu rūpniecības  produkcijas eksporta apjoms gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo periodu pērn, uz Zviedriju palielinājies par 84%, uz Nīderlandi – par 69%, uz Lielbritāniju – par 23,5%. Savukārt uz Poliju, kuras lētā produkcija iepriekš tika uzskatīta par Latvijas pārtikas nozares kapraci, eksporta pieaugums sasniedz apmēram 17%. Tas, protams, ne tuvu nekompensē Krievijas tirgu, tomēr norāda uz Latvijas pārtikas ražotāju spēju darboties arī citās valstīs, kas galu galā mazinās atkarību no viena noieta tirgus, vienlaikus stiprinot valsts ekonomiku kopumā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra