Neraugoties uz vājo ekonomisko izaugsmi, darbaspēka 
trūkums arī šogad veicinās vidējās darba samaksas pieaugumu



Atziņa, ka uzņēmumam kādreiz tik lojālais un čaklais darbinieks var aiziet pie cita vai vienkārši doties Rīgas lidostas virzienā, jau divus gadus pēc kārtas statistiķiem ir ļāvusi fiksēt samērā strauju darba samaksas palielināšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā palielinājusies par 6,8%, savukārt 2013. gadā šis skaitlis sasniedza 4,6%. Turklāt, ja ņem vērā notikušās darbaspēka nodokļa izmaiņas, 2013. gadā darbinieks «uz rokas» saņēma par 5,6%, savukārt pērn jau par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ja vēl ņemam vērā faktu, ka pēdējo divu gadu laikā inflācijas tikpat kā nav bijis, varam nonākt pie secinājuma, ka ierindas strādājošajam ir izdevies tikt pie divciparu procentos rēķināma pirktspējas pieauguma.



Daudzi oponēs un bildīs, ka vienīgie papildu ieguvumi saistās ar nodokļu samazināšanos un ar ministriju ierēdņu algu palielināšanos. Protams, daļēji tā arī ir un algu apmēri atsevišķās naudīgajās institūcijās, piemēram, Finanšu ministrijā var nešķist adekvāti situācijai darba tirgū un, ļoti ticams, arī sasniegtajiem darba rezultātiem. Tomēr neliela ierēdņu kategorija nav vienīgā, kura finansiālā ziņā pēdējā laikā bijusi ieguvēju lomā. Par to, ka situācija varētu būt uzlabojusies un pamazām atraujamies no krīzes bedres, varētu liecināt arī pašu strādājošo teiktais Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā darbaspēka izlases pētījumā par neto darba samaksas izmaiņām pamatdarbā. Pirmā no atziņām ir visai paskaudra un liecina, ka darba samaksas bāzes līmenis Latvijā vēl ir ļoti zems un tādējādi būtībā traucē uz vietējo tirgu vērstās uzņēmējdarbības attīstībai. Otrs secinājums – situācija, lai arī lēni, taču pamazām sāk uzlaboties, aizvien izteiktāk samazinoties mazāk atalgoto darbinieku īpatsvaram kopējā darba ņēmēju struktūrā. Pērn gandrīz par desmit procentpunktiem – līdz 19,1% samazinājies to darba ņēmēju skaits, kuru neto darba samaksa ir 285 eiro un mazāk. 



Raugoties uz situācijas tālākajām attīstības perspektīvām, izskatās, ka darbaņēmēji varēs ļauties zināmam optimismam. Lai arī ekonomikas izaugsmes tempi nav sevišķi iepriecinoši, darbinieku trūkums liks turpināties algu pieaugumam arī šogad. Par to, ka varētu būt 3 – 5% vērts vidējās darba samaksas pieaugums, atzīst gan tie, kas darba tirgu pēta, gan tie, kuri pārstāv uzņēmējus. Turklāt korporācijām, sasniedzot nospraustos mērķus, reālais pieaugums var būt arī lielāks uz mainīgā atalgojuma rēķina. Jāpiebilst, ka līdz šim viens no Latvijas uzņēmēju konkurences stūrakmeņiem ir bijis zemais darbinieku atalgojums, taču iepriekšējo gadu statistika liecināja par darbinieku izstrādes palielināšanos, tāpēc algu pieaugumam problēmas ar konkurētspēju vairs nevajadzētu radīt.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra