Vienotais digitālais tirgus ietver ne tikai ieguvumus, bet arī pienākumus; tas aktualizē IKT jomas atbildīgā iecelšanu ar atbilstošām pilnvarām

Pirms maratona cilvēki parasti tam gatavojas, kas nozīmē intensīvu un pārdomātu treniņu plānu. Protams, 5 km noskriet vai ātrā solī noiet var teju jebkurš, tomēr garākām distancēm – 21 un 42 km ir jābūt gataviem. Ja treniņi ir izlaisti, tad maratona diena vairāk sniedz negatīvas emocijas un cilvēks veselībai nodara vairāk pāri, nekā gūst prieku no skriešanas. Tieši iepriekšēja sagatavošanās ir būtiska, kas nosaka sasniegtos rezultātus.

Līdzīgas paralēles varētu vilkt par vienoto Eiropas digitālo tirgu. Šobrīd publiskajā telpā varam lasīt iedvesmojošus paziņojumus no ministrijām un citām iestādēm par to, cik vienotais tirgus būs labs un kādas iespējas tas dos. Piemēram, šādos teikumos: «Digitālā laikmeta piedāvātās iespējas ir veids, kā paaugstināt ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un attīstīt to priekšrocības.» Vai arī: «Izveidojot digitālo vienoto tirgu, to pavadīs līdz 250 miljardiem eiro liela papildu izaugsme, simtiem tūkstoši jaunu darbvietu un radīsies dinamiska zināšanu sabiedrība.» Viss ir ļoti skaisti, taču šādos tekstos tiek izlaists treniņu plāns, proti, ko tieši Latvija ir paredzējusi darīt, kādi ir praktiski veicamie soļi, lai būtu solītie labumi, nevis jaunas galvas sāpes.

Vienotais digitālais tirgus ietver ne tikai ieguvumus, bet arī pienākumus, kas aptver plašu spektru. Jau šobrīd ir skaidrs, ka būs jomas, kur lielākas ieguvējas varētu būt lielās valstis. Latvijai skaidri ir jāapzina esošā situācija, lai aktīvi paustu savu pozīciju un izmantotu zelta trumpjus, kur tas ir iespējams. Jāatgādina, ka Latvijā šobrīd ir vieni no zemākajiem telekomunikāciju sakaru tarifiem un vietējie mobilo sakaru operatori jau ir brīdinājuši, ka tarifu izlīdzināšana Eiropas līmenī nozīmētu tarifu kāpumu Latvijā. Tāpat jau šobrīd, neskatoties uz dažādiem pētījumiem par Eiropas tehnoloģisko atpalicību, varam lepoties ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē. Savukārt informācijas sistēmu jomā vienotais tirgus paredz datu apmaiņu Eiropas līmenī, kur aina ir citāda. Eiropā ir paredzēta automātiska datu apmaiņa starp bankām un nodokļu dienestiem, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu. Ir ieceres uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un aģentūrām, plāni ietver sadarbību e-veselības, e-izglītības un e-pārvaldes jomās. Tāpēc pirms datu apmaiņas ar Itālijas un Vācijas informācijas sistēmām mums būtu jānodrošina tas, ka informācijas sistēmas bez problēmām sarunājas Latvijas ietvaros un uzņēmējiem nevajag piestrādāt par izziņu pastniekiem. Tas nozīmē informācijas sistēmu saimniecības pārskatīšanu, izrediģēšanu, ja nepieciešams – sistēmu norakstīšanu, kā arī viensētas principa domāšanas maiņu. Ņemot vērā plašos plānus vienotā digitālā tirgus jomā, Latvijā būtu nepieciešams IKT jomas atbildīgais, kuram būtu pilnvaras treniņu plāna izveidei un realizēšanai. Konsultanti un padomdevēji ir laba iniciatīva, tomēr iepriekšējā pieredze diemžēl liecina, ka tas viss vairāk bijis tikai parunāšanas līmenī.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra