Vilcieni jāiepērk, turklāt atrodot veidu, kā tos ražot vai komplektēt Latvijā

Līdzšinējos jaunu pasažieru vilcienu iepirkumus Latvijā pavadījusi aizdomu ēna par politiķu un tiem tuvu stāvošu personu vēlmi gūt savtīgu labumu no miljonus vērtajiem pasūtījumiem. Visu esošo koalīcijas partiju pārstāvji savulaik ir pielikuši roku, lai konkursi izgāztos viens pēc otra, Pasažieru vilciena (PV) vadība nāktu un ietu, kā arī tiktu zaudēta iespēja izmantot vairāk nekā 140 milj. eiro Eiropas fondu naudas jauna ritošā sastāva iegādei. Pretēji solītajam vainīgie šajā valsti apkaunojošajā sāgā tā arī nav aiz krāgas paņemti.

Latvijas politiskās skatuves zinātājiem gluži loģisks būtu secinājums, ka nekas labs gaidāms nav arī šoreiz iepirkumā, kurš vēl nemaz – vismaz publiski – nav sācies. Patlaban ir vērojams tāds kā apburtais loks.

Pērnā gada vidū – kā ierasts – ar lielu blīkšķi amatus zaudēja PV vadība, vietā – kā ierasts – tika iecelti viens par otru lielāki nozares speciālisti, un skaidrība par iepirkumu – kā ierasts – tika solīta dažu mēnešu laikā. Nu jau rit Andra Lubāna vadītās valdes devītais mēnesis, bet iepirkuma – kaut vai tikai tā nosacījumu līmenī – bērns vēl nav dzimis. Žurnālisti un citi, kam šī tēma tuva, pieklājības vai pienākuma pēc turpina uzdot PV un Satiksmes ministrijai jautājumus, saņemot tik izplūdušas atbildes, ka tikpat labi būtu varējuši arī neko neprasīt. Skaidrs vien tas, ka nākamā gada otrajā pusē vajadzētu būt pirmajiem vilcieniem.

To, vai notiekošais (drīzāk –nenotiekošais) liecina par faktu, ka koalīcijas partneri – Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība – vienkārši vēl nav spējuši vienoties, kā dažus vai daudzus miljonus, viņuprāt, pareizāk apgūt, un tādēļ gaida šīs valdības krišanu un jaunas tapšanu, politiķi publiski diezin vai stāstīs.

Tai pašā laikā gan pie Satiksmes ministrijas, gan PV brauc pašmāju un svešzemju ražotāji. Vieniem prece jau vērojama dabā, citiem vēl tikai uz papīra. Viņu pulkā ir arī pāris vietējo uzņēmumu, kas apgalvo, ka spēj piegādāt līdzīgu produkciju kā ārvalstīs pieejamā. No vienas puses, gan PV, gan atbildīgās ministrijas pārstāvju izteikumi par Rīgas Vagonbūves rūpnīcas un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas prezentācijām – pagaidām tikai papīra formā – ar sajūsmu neizceļas. No otras puses, daugavpiliešu centieni panākt sadarbību ar Latvijas dzelzceļa meitas sabiedrību, lai kopīgi piedāvātu PV Latvijā komplektētu vilcienu, ir valstij (nodokļi) un iedzīvotājiem (darba vietas) izdevīgākais variants, ja abstrahējamies no iesaistītajām personālijām un viņu motīviem. Tas, vai minēto pa vienam vai kopā dara šie vai citi nozares uzņēmumi – kā dīzeļvilcienu modernizācijas gadījumā –, ir cits jautājums. Tomēr beidzot ir jāatrod veids, kā izdarīt kaut ko labu savas valsts iedzīvotājiem, nevis jāpārcenšas Briseles prasību ievērošanā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Eiropas fondu naudu, visticamāk, šim iepirkumam neredzēt.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra